Zemais atalgojums izglītības sistēmā Latvijā kļūst par giljotīnu pašai sistēmai – pasniedzēju un skolotāju trūkst gan vidusskolās, gan augstskolās.
Zemais atalgojums izglītības sistēmā Latvijā kļūst par giljotīnu pašai sistēmai – pasniedzēju un skolotāju trūkst gan vidusskolās, gan augstskolās. Nedienas mūsu pilsētā komentē Jelgavas Domes Skolu valdes priekšsēdētāja Gunta Auza.
Vasaras beigās, atspoguļojot LLU akadēmiskajā sēdē apspriestās problēmas, jau rakstījām, ka LLU pasniedzēji bezspēcīgi konstatēja faktu, ka nenotiek mācībspēku atjaunošanās. Nav jau slikti, ka ilgu laiku strādā vieni un tie paši speciālisti, taču, ja kāds aiziet, vietā neviena nav un citam jāuzņemas papildu slodze. Trūkst arī tādu, kas vecāko kolēģi varētu aizvietot. Šī pati nelaime skar arī Jelgavas skolas, kurās gan ir vairāk jaunu darbinieku.
Ja Spīdolas ģimnāzijas vecākajās klasēs skolotāju trūkuma dēļ trīs mēnešus nenotika angļu valodas stundas, tad tiešām ir pēdējais laiks «zvanīt visos torņos».
Valsts noteiktā skolotāja slodze ir 21 mācību stunda nedēļā, informē G. Auza. Bet, lūk, man šeit dokumentos nav tālu jāmeklē, lai minētu piemēru par kādu latviešu valodas skolotāju, kuras slodze ir 46,6 stundas nedēļā. Stundas notiek, taču viņa veic divu cilvēku darbu. Vēl ir dati par citām slodzēm 40,5, 46,6, 35,4 un 35,9 stundas. Un tie ir tikai daži, ko pamanīju, pāršķirstot sa-rakstus. Bet skolotājs jau nestrādā tikai mācību stundās, viņam ir jāsagatavojas tām, jālabo skolēnu darbi, kas nav vienkārši. Piemēram, latviešu valodas un literatūras skolotājai jāizlabo bērnu sacerējumi… Bet tur nav tikai pareizrakstības kļūdas! Tie ir radoši darbi, jaunie cilvēki mēdz filosofēt, ir rūpīgi jāiedziļinās viņu darbos, un tas paņem ne mazumu laika.
Jā, Spīdolas ģimnāzijā skolēni skolotāju trūkuma dēļ palika bez angļu valodas stundām. Jelgavā no 56 angļu valodas skolotājiem 11 ir studenti un seši nespeciālisti, kas zina angļu valodu, bet nav pedagogi. Retāk izmantota vēl viena glābšanās iespēja, kad angļu valodu māca citu priekšmetu fizikas, ģeogrāfijas u. c. skolotāji, kam ir arī labas svešvalodas zināšanas.
Trūkst arī citu skolotāju kvalificētu informātiķu, fiziķu, vēsturnieku.
Protams, mūsu valsts skolotāja mazā aldziņa ir galvenais problēmas cēlonis. Daudzus labus speciālistus ar labākas algas iespējām atņem citi uzņēmumi, kas nav pat saistīti ar izglītību. Seviš-ķi tas ir ar svešvalodu pratējiem, arī ar kvalificētiem informātikas speciālistiem. Bet pieprasījums pēc datorzinībām palielinās. Mūsu reģionu ietekmē Rīgas tuvums ar pieprasījumu pēc speciālistiem un augstākām algām.
Jelgavā viskritiskākais stāvoklis ir ar vidusskolas klašu skolotājiem. Taču tā ir visas valsts nelaime. Piemēram, pirms pusotra gada vairākus mēnešus nebija angļu valodas nodarbību dažu grupu studentiem Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē, kurai kaimiņos ir Svešvalodu fakultāte.
Manuprāt nav efektīvas valsts politikas, uzņemot studentus augstskolās, secina Gunta Auza. Tām studijām, kas saistītas ar skolotāja profesiju, mācību maksas jautājumā vajadzētu rezervēt kreditēšanas iespējas ar atlaidēm. Daudzās ļoti nepieciešamās profesijās uzņem pārāk maz studentu. Un, protams, sāpīgs jautājums ir alga. Kvalificētam pedagogam ar 10 gadu stāžu alga ir 77 lati. Pedagogs ar augstāko izglītību, kurš tikko beidzis studēt, strādājot par skolotāju, saņem 62 latus, pēc nodokļu atskaitīšanas paliek vēl mazāk.
Pamatskolām un pirmsskolas iestādēm speciālistus Jelgavā sekmīgi palīdz gatavot Daugavpils Pedagoģiskās universitātes filiāle, taču svešvalodu speciālistu gatavošanai nepieciešamajā apjomā nav mācībspēku.
Angļu valodu mēdz mācīt studenti maģistranti, taču tā ir tikai «aizlāpīšana» uz īsu laiku. Spīdolas ģimnāzijā angļu valodu 12. klasei piekritusi mācīt angļu valodas skolotāja no 2. ģimnāzijas.
Viņa būs vēl vairāk pārslogota, un tas ir tikai viens mācību gads, un atkal būs jāmeklē.
