Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātā instrukcija, kas nosaka kārtību, kādā Ministru kabinets (MK) ierosina ieteikt iecelšanai amatā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku, ir brāķis, kas tapis, izpildot politiskas idejas, tā žurnālistiem pēc valdības sēdes sacīja KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks.
Vilks neatbalsta Nacionālās drošības padomes (NDP) iesaistīšanu KNAB vadītāja izvēlē, uzsverot, ka šis jautājums nav saistāms ar valsts drošību. Pēc viņa domām, kandidātu izvēle NDP nepadara šo biroja vadītāja izvēlēšanās procesu par atklātu. Vilks atkārtoti uzsvēra, ka lēmums par KNAB priekšnieka izvēli jāpieņem profesionāļiem, kas nav saistīti ar politiskajiem spēkiem.Līdzīga pozīcija par NDP iesaistīšanu šajā procesā bija arī vairākām nevalstiskajām organizācijām, kuru pārstāvji bija ieradušies uz valdības sēdi.MK šodien skatīja TM izstrādāto instrukciju, kas nosaka kārtību, kādā MK ierosina ieteikt iecelšanai amatā KNAB priekšnieku.Valdība nolēma, ka par šīs instrukcijas pieņemšanu gala lēmumu tā pieņems nākamās otrdienas, 21.oktobra, sēdē, jo jāprecizē dažas nianses kārtībā, kādā tiek izraudzīts KNAB priekšnieks.Saskaņā ar šo instrukciju pretendentu loks uz šo amatu paplašināts, ja salīdzina ar iepriekš publiski izskanējušo informāciju, ka šo konkrēto pretendentu nosauc Ministru prezidents. Tomēr pēc Ministru prezidenta Ivara Godmaņa (LPP/LC) iniciatīvas instrukcijā tiks norādīta norma, ka pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu nevarēs pašreizējie KNAB darbinieki.Pēc Godmaņa domām, kamēr kriminālprocess par KNAB pazudušo naudu nav iztiesāts un nav noteikta katra KNAB darbinieka atbildība par šo noziegumu, biroja darbinieki nevar pretendēt uz šo amatu.Instrukcija paredz, ka MK nosaka pretendentu KNAB priekšnieka amatam pieteikumu iesniegšanas laiku un termiņu.Valsts kanceleja (VK) reģistrē pretendentu pieteikumus un izvērtē pretendentu atbilstību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta 2.daļā noteiktajiem obligātajiem kritērijiem.Pēc tam VK pretendentu, kuri atbilst obligātajiem kritērijiem, dokumentus sūta uz Ģenerālprokuratūru, Satversmes aizsardzības biroju un Augstāko tiesu, lai šos iestāžu vadītāji sniegtu savu atzinumu par minētajiem kandidātiem.Iestāžu vadītāji sagatavotos atzinumus iesniedz valdībā, kas tos izskata kopā ar jau iepriekš sagatavoto VK atzinumu. Valdība, izvērtējot šos dažādos viedokļus, sagatavos tā dēvēto īso sarakstu ar iespējamiem pretendentiem. Šis saraksts tiks iesniegts NDP, kas izvēlēsies vienu kandidātu. Par viņa ieteikšanu biroja priekšnieka amatā lems valdība. Pozitīva rezultāta gadījumā valdība atbalstīs viena kandidāta iecelšanu amatā, par ko būs jālemj Saeimai.KNAB likums paredz, ka uz biroja priekšnieka amatu MK var izsludināt atklātu konkursu. Tas, ka tiks rīkots konkurss, instrukcijā gan netiek minēts.Par biroja priekšnieka amata pretendentu var izvirzīt personu, kas ir Latvijas pilsonis, pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas, ieguvusi augstāko izglītību un uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi, nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu, nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas), nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda, nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata.Konkursā var piedalīties persona, kas nav bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs, nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks un atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.No tā izriet, ka uz KNAB vadītāja amatu varēs pretendēt jebkurš, kurš atbilst šīm prasībām.Izstrādātā instrukcija arī nosaka, ka papildu šiem obligātajiem kritērijiem ikvienā no pretendentu vērtēšanas stadijām var tikt vērtēti papildu kritēriji, piemēram, pieredze izmeklētāja vai procesa virzītāja darbībā, atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam, zināšanas operatīvās darbības organizēšanā, iestādes vadītāja vai iestādes vadītāja vietnieka prasmes, laba reputācija.Iepriekš bija iecerēts, ka potenciālajam KNAB amata kandidātam jau jābūt ar pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.Ja MK nevienu no valdības sēdē apspriestajiem kandidātiem neiesaka Saeimai iecelšanai KNAB priekšnieka amatā, MK nosaka atkārtotu pretendentu pieteikumu iesniegšanai laiku un termiņu.Tieslietu ministrija jau augusta beigās bija izstrādājusi vienu instrukcijas projektu, kas paredzēja noteikt kārtību, kādā premjers izvēlas un piedāvā kandidātam pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu.Toreiz tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) pauda viedokli, ka izstrādātā procedūra ir pietiekami kvalitatīva, atklāta un skaidra, ar vairākām iesaistītajām pusēm un iekļauj galvenos valdības sēdē diskutētos elementus. Viņš pieļauj, ka instrukcijā varētu būt arī kādi redakcionāli labojumi, ja iesaistītās iestādes uzskatīs tādus par nepieciešamiem.Pēc šī sagatavotā dokumenta asu reakciju pauda sabiedrība par atklātību “Delna”, nosūtot vēstuli Ministru prezidentam Ivaram Godmanim (LPP/LC), kurā aicināja Ministru kabinetā neatbalstīt šo izstrādāto instrukciju. Vēlāk pat tika noorganizēta īpaša konference par šo jautājumu, kurā kritiku pauda gan KNAB bijusī, gan esošā vadība.Organizācija uzskatīja, ka KNAB priekšnieks jāizraugās caurskatāmā, atklātā konkursā, kas paredz atvērtu kandidātu pieteikšanos un uz vienotiem atlases kritērijiem balstītu pretendentu izvērtēšanu, ko veic profesionāļu komisija.
