Konkursa «Sējējs 98» balvu un Ls 1000 subsīdiju saņems arī Gunas un Gunvalda Sproģu Dobeles rajona Bikstu pagasta zemnieku saimniecība «Joži».
Konkursa «Sējējs 98» balvu un Ls 1000 subsīdiju saņems arī Gunas un Gunvalda Sproģu Dobeles rajona Bikstu pagasta zemnieku saimniecība «Joži».
Pirms lielās konkursa noslēguma balles Rundāles pilī «Ziņas» viesojās Sproģu ģimenes mājās.
Uz jautājumu, kāpēc laikā, kad vairums zemnieku sūdzas par nepārvarāmām grūtībām, viņu saimniecība zeļ un plaukst, Gunvaldis atbildēja:
Kamēr lauksaimniecību uzskatīs par dzīvesveidu, nevis biznesu, nekas nemainīsies. Protams, nepieciešama arī intuīcija un veiksme.
Savukārt Guna uzsvēra:
Veiksme ir sistemātisks darbs un iegūtās zināšanas.
«Jožu» saimniecībā darbs sākas ar kalkulatoru: tiek rēķinātas tehnikas un apstrādājamās zemes optimālās attiecības, kā arī veicamajam darbam nepieciešamais darbaspēks.
Par zemniekiem Sproģi kļuva jau Breša laikos. Viņi bija iecerējuši mehanizēti apstrādāt tulpju lauku un pagastam prasīja hektāru zemes. Vietējā Jaunpils pagastā tāda zemes platība neatradās, bet kaimiņpagastā Bikstos piedāvāja 9 ha zemes. Pēc tam radās iespēja saņemt kredītus, līdz ar to arī vēlme paplašināties. Šodien Sproģi apsaimnieko 1300 ha, galvenokārt audzē graudus, bet ir arī zemeņu lauks un 170 ha aug bietes. Zeme tiek nomāta četros pagastos un divos rajonos. «Valmet», «John Deer» un citu slavenu firmu tehnika iegādāta, ņemot kredītus, jo Sproģi uzskata, ka tikai tā iespējams attīstīt saimniecību. «Jožu» saimniekiem gan tehnikas, gan zemes ir pietiekami, tagad jākāpina darba intensitāte un ražas.
Gunvaldis vēlētos, lai arī citiem ar zemkopību veiktos tikpat labi, diemžēl receptes, kā tikt pie peļņas, nav. Galvenais noteicošā nav zemes platība, bet gan tās izmantošanas specifika, piemēram, 50 ha graudu ir ļoti maz, bet 5 ha zemeņu jau ir nopietni. Arī visu lamātā valdība Gunvalda izpratnē nestrādā nemaz tik peļami.
Likumi, protams, nav tik labvēlīgi zemniekiem, bet nav jau tik slikti, lai nedarītu neko, viņš spriež.
Sproģu ģimene ir bagāta ne tikai mantiski, viņiem aug trīs jaukas meitas. Divas mācās Jaunpils skolā, bet vecākā Rīgas Komercskolas 10. klasē. Protams, vasaras brīvlaikos viņām ir jāstrādā, jo slinkot Sproģiem nav pieņemts. Mazās «ņemas» pa zemenēm, bet lielā pagājušajā vasarā iekārtojusies vietējā muzejā par gidi. Uz jautājumu, vai vecākiem pietiek laika bērniem, abi smej:
Viņām jau arī nekad nav laika, pašas nodarbinātas no rīta līdz vakaram.
Lai gan Guna un Gunvaldis augstāko izglītību jau ieguvuši LLU, Guna mācās atkal Universitātē apgūst grāmatvedību.
Visus šos gadus īsta atvaļinājuma Sproģiem nav bijis, tikai pabūts ārzemēs tehnikas ražotājfirmas organizētajās ekskursijās, bet arī tas daļēji ir darbs. Guna apgalvo, ka turpmāk gan ņemšot atvaļinājumu, jo lielās slodzes dēļ jau pasliktinoties veselība.
Kaut gan darba ir daudz, abi saimnieki ir smaidīgi un «Sējēja» balvu uzskata par augstu sava darba novērtējumu. Šī ir jau otrā reize, kad uzteikts viņu paveiktais 1995. gadā saņemts atzinības raksts par pašaizliedzību un panākumiem, strādājot Latvijas valsts un tautas labā. Sproģi saka:
Mēs negribam būt neveiksminieki un darām visu, lai tādi nebūtu.
