Pētījums “Latvijas pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības tendences” liecina, ka Latvijas pilsētu iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības darbu ir visai zemā līmenī, – tikai dažās pilsētās apmierināti ar pilsētas domes darbu bijuši vairāk nekā puse iedzīvotāju.
Turklāt atsevišķās pilsētās apmierinātība ir kritiski zema – Rīgā 8%, Jūrmalā 10%, Rēzeknē 12%, informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Justīne Plūmiņa. RAPLM notikušajā trīspusējās sadarbības apakšpadomes (RATSA) sēdē ar pētījumu tika iepazīstināti Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji. Pētījumā tika analizēti Latvijas pilsētu dzīves kvalitātes, ekonomiskās aktivitātes, cilvēkresursu un radošuma, atvērtības un administratīvās kapacitātes aspekti, kā arī pilsētu “ekoloģiskā pēda”.Attiecībā uz pilsētu ekonomisko aktivitāti pētījuma rezultāti apliecina, ka ekonomiski pilsētu attīstību raksturo ļoti izteikta koncentrācija Rīgā. No Latvijas IKP Rīga devusi vairāk nekā 50%. Citi, zemākas nozīmes attīstības centri ir Liepāja, Ventspils, Jelgava, Daugavpils, Rēzekne un Valmiera, tomēr šo centru ietekme ir ierobežota rajona un/vai reģiona līmenī.Veselības aprūpes pieejamību, kas ievērojami ietekmē dzīves kvalitātes novērtējumu, iedzīvotāji vērtē kā nepietiekamu, vienlaikus norādot, ka galvenie šķēršļi rūpēm par savu veselību ir līdzekļu trūkums.Attiecībā uz sabiedrības atvērtības aspektiem secināts, ka pilsētu iedzīvotājiem ir raksturīgs ļoti zems tolerances līmenis – vairāk nekā puse pilsētu iedzīvotāju nevēlētos dzīvot kaimiņos ar čigāniem, homoseksuāli orientētiem cilvēkiem, kā arī musulmaņiem. Augsta ir arī neiecietība pret viesstrādniekiem un citas rases cilvēkiem.Savukārt Latvijas un tās pilsētu iedzīvotāju “ekoloģiskā pēda” ievērojami pārsniedz globāli pieejamo daļu, kas nozīmē, ja visi pasaules iedzīvotāji dzīvotu un patērētu tik daudz resursus un radītu tik daudz emisiju kā vidēji Latvijā, būtu nepieciešamas divas planētas Zeme. Savukārt, ja visi dzīvotu tā kā Liepājā, Ventspilī vai Rīgā, visu vajadzību nodrošināšanai būtu nepieciešamas 2,6 planētas Zeme.Kā attīstības iespēja pētījumā tiek minēta sadarbības tīklu veidošana, apvienojot esošos pilsētu resursus, – attīstot transporta un informāciju tehnoloģiju infrastruktūras. Pētījuma veicēji uzsver, ka pilsētām būtu jāsadarbojas, jāpapildina citai cita, nevis jākonkurē un jādublē dažādas funkcijas. Prioritāri pilsētu tīklojumā būtu jāiekļauj lielākās pilsētas ar augstāko radošuma potenciālu, ekonomiskās aktivitātes un eksporta potenciālu.Pētījums veikts pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras pasūtījuma, kas līdztekus citām funkcijām veic analītisko un koordinē tematiskās pētniecības darbu reģionālās attīstības tematikā.
