Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē (SLP) trešdien notika starpinstitucionāls seminārs, kurā speciālisti no Probācijas un Narkoloģiskā dienesta, Valsts un Pašvaldības policijas, Jelgavas slimnīcas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas, kā arī Atkarību profilakses kabineta pārstāvji un sociālie darbinieki analizēja savstarpējo sadarbību Jelgavā darbā ar atkarīgajām personām. Institūcijas iepazinās ar padarītā rezultātiem un diskutēja, kā uzlabot savstarpējo sadarbību.
Liels uzsvars seminārā tika likts uz personām, kas atkarīgas no narkotiskajām vielām un darbu ar šo kategoriju. Ar HIV inficēto skaits augLīdz oktobrim Jelgavā reģistrētas 82 ar HIV inficētās personas jeb vidēji 80 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Rīgā inficēto skaits sniedzas pāri 3000, kas atbilst vidēji 300 – 400 personām uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Taču tie ir tikai reģistrētie gadījumi.AIDS un STI profilakses centra speciāliste Sandra Dudareva uzsver – lai noteiktu patieso HIV personu skaitu, reģistrēto daudzums jāreizina ar divi. Gadā inficēto personu loku papildina vidēji 300 jaunatklātu gadījumu. Saskaņā ar prognozēm, 2015.gadā Latvijā varētu būt reģistrēti jau sešarpus tūkstoši ar HIV inficētu cilvēku. Ja 2001.gadā 85 procenti no inficētajiem bijuši intravenozo narkotiku lietotāji, tad pēdējos gados ir izteiktāka tendence inficēties heteroseksuālā ceļā, kas norāda, ka infekcija vairāk skar to sabiedrības daļu, kas nelieto narkotikas, skaidro S.Dudareva. «Lai ierobežotu HIV izplatību, intravenozo narkomānu vidū jāveic liels profilaktiskais darbs. Pirmkārt, jāveicina piedāvājuma mazināšana un jācenšas nepieļaut narkotiku nonākšanu sabiedrībā. Otrkārt, iesaistot darbā dažādas institūcijas, jāveicina primārā profilakse jeb pieprasījuma mazināšana. Tāpat svarīgi ir samazināt nesterilu inficēšanās piederumu lietošanu (veicināt šļirču apmaiņu). Atzinīgi tiek vērtēta atkarību profilakses kabinetu darbība. Kopš 2003.gada šāds kabinets darbojas arī Jelgavā, pirms tam divus gadus tas bija atpazīstams kā šļirču maiņas punkts. Pagājušajā gadā valstī savākti un utilizēti 140 tūkstoši narkomānu izlietoto šļirču. Tas panākts, pateicoties atkarības kabinetu veiksmīgai darbībai,» norāda S.Dudareva. Arvien vairāk saindējas ar alkoholuSlimnīcas «Ģintermuiža» Narkoloģiskā dienesta vadītāja Lilita Caune uzsver, ka atgriešanās sabiedrībā un normālā dzīvē paša atkarīgā cilvēka spēkiem vien bieži vien nav iespējama. Tādēļ atkarīgā «atveseļošanas» procesā jāiesaistās gan tiesībsargājošajām institūcijām, veselības aprūpes iestādēm, narkoloģiskajam dienestam, gan sociālajiem darbiniekiem. Pēdējo divu gadu laikā Jelgavā ievērojami audzis pirmreizēji reģistrēto opioīdu (heroīna un magoņu) lietotāju skaits. Joprojām lietotājiem ir maldīgs uzskats, ka atkarība nav iegūstama no amfetamīnu (medikaments) lietošanas, un daudzi cilvēki piedzīvo smagu amfetamīna atkarību. Runājot par alkoholisma problēmām, L.Caune uzskaita galvenās tendences atkarības slimību jomā:• saglabājas augsts absolūtā alkohola patēriņš (īpaši stiprie dzērieni);• pieaug saslimstība ar alkohola psihozēm, kas ir īpaši smags veselības stāvoklis (tas ir gan alkoholisko dzērienu kvalitātes, gan pacientu fiziskās veselības rādītājs);• pieaug reģistrēto saslimšanu skaits ar alkoholisma atkarību;• pieaug nepilngadīgo skaits, kas cietuši no alkohola intoksikācijas.Jelgavas slimnīcas valdes locekļa vietniece ārstniecības jautājumos Solveiga Ābola piebilst, ka pilsētas stacionārā vismaz reizi nedēļā tiek ievietots kāds nepilngadīgais, kas saindējies ar alkoholu. «Profilakses pasākumiem jāienāk cietumos!»Valsts policijas Jelgavas Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Uldis Markus skaidroja, ka policija dara maksimāli iespējamo, lai uzlabotu darbu cīņā pret likumpārkāpumiem, kas saistīti ar narkotiskajām vielām. Tam esot arī rezultāti, jo Jelgavai republikas līmenī pērn šajā jomā bijuši vislabākie rādītāji, proti, visvairāk ierosinātu lietu saistībā ar narkotisko vielu lietotājiem.Savukārt Valsts Probācijas dienesta Jelgavas nodaļas vadītājs Juris Sokolovs norādīja, ka dienestam jau vairākus gadus norit veiksmīga sadarbība ar pilsētas sociālajiem dienestiem un ārstniecības iestādēm, bet kā vienu no būtiskākajām problēmām J.Sokolovs minēja, ka ļoti bieži pašvaldības no ieslodzījuma atbrīvotās personas nespēj nodrošināt ar dzīvesvietu.Speciālisti sprieda, ka valstiskā līmenī vajadzētu risināt jautājumu par atkarības kabinetu veidošanu Latvijas cietumos. Tam piekrita arī Jelgavas Atkarību profilakses kabineta vadītāja Mārīte Ose, uzsverot, ka cietumos jāļauj ienākt profilaktiskiem pasākumiem. Savukārt Jelgavas cietuma pārstāve piebilda, ka tas būtu apsveicams solis, jo ieslodzījuma vietās ir ļoti daudz ar HIV inficēto un atkarīgo.
