Noraugoties uz šodienas nebēdnīgajiem jauniešiem, neviļus nākas prognozēt ne visai labvēlīgas vecumdienas viņiem un viņu pēcnācējiem.
Arvien augošajai dabas piesārņotībai (auto skaita straujā palielināšanās, ķīmijas invāzija), neveselīgajam dzīvesveidam (alkohols, smēķēšana, neatbilstošs uzturs, fiziskā pasivitāte) pēdējā laikā pievienojas arī neveselīgā ģērbšanās mode. Ir jaunieši, kas pat ziemā nenēsā galvassegas, cenšas visiem izrādīt savus plikos vēderus un muguras, kas ir gan ne īpaši pieklājīgi, gan drošs radikulīta, meningīta un citu slimību cēlonis pēc gadiem. Ne velti daba parūpējusies, lai ar matiem aizsargātu mūsu visvārīgāko un visatbildīgāko ķermeņa daļu – smadzenes. Biju pazīstams ar kādu somieti, kas jaunībā, modes vadīta, pat ziemā nelika cepuri un tagad, jau būdama pensionāre, mokās ar pastāvīgām galvassāpēm. Viņa mums arī brīdināja par iespējamām šādas «modes» sekām. Jāaizrāda arī par nepieklājīgi saplēstu džinsu valkāšanu. Bet vai ķermeņa daļu gredzenošana, kniedēšana un tetovēšana neatgādina mūsu senču, indiāņu, papuasu, nēģeru izdarības? Vai par mūsu pakāpenisko degradāciju neliecina arī jauniešu iecienītie roks, pops, metāls, no kuriem, pēc zinātnieku pētījumiem, pat augi aiziet bojā. Bet mūsu TV, radio tos cenšas popularizēt kopā ar šausmu filmām, gangsteru cietsirdīgām un neķītrām izdarībām. Un, lūk, arī rezultāts – jauniešu neaudzinātība, cinisms, nekaunība, huligānisms. Civilizāciju bojāejas rūgtā pieredze (dabas likumu, morāles, sociālo attiecību normu neievērošana) liek padomāt par mūsu darbības sekām nākotnē, apzinot savus pienākumus un atbildību pret sabiedrību, dabu, pēcnācējiem.
