Šonedēļ aprit 70 gadi kopš tika izgudrota kserogrāfija – lieta, kura mūsdienās cilvēkiem visā pasaulē ik gadu paver iespēju radīt un dalīties ar informāciju triljoniem kopijās un izdrukās, informē interneta portāls www.zeit.de .
Pati pirmā kserogrāfiskā kopija tika radīta 1938. gada 22. oktobrī, pašrocīgi izgatavotā laboratorijā Ņujorkā. Uz kopijas, kas šodien glabājas Smitsona institūtā, rakstīts: «10-22-38 ASTORIA». Tās izgudrotājs Česters Karlsons bija zinātnieks un pilnvarots patenta pārstāvis, kurš bija apņēmies atrast vienkāršu veidu dokumentu kopiju izgatavošanai.Kopijas izgatavošanas process, ko ieviesa Č.Karlsons, tika nosaukts par kserogrāfiju: Xerox (sauss, no grieķu val.) un graphein (rakstīšana, no grieķu val.). Lai zinātnieka izgudrojumu palaistu tirgū, vēl bija nepieciešamas aptuveni divas desmitgades un, protams, investīcijas, ko nodrošināja tolaik neliela Ņujorkas piepilsētas kompānija «Haloid».Ejot pretī izvirzītajam mērķim, jau pašos pirmsākumos K.Česters noraidīja dažādas fotografikas metodes un eksperimentēja ar elektrostatiskiem materiāliem, kas bija fotokonduktīvi un gaismas iedarbībā mainījās to elektriskās īpašības.Ja Č.Karlsons joprojām būtu dzīvs, tad viņš noteikti būtu pārsteigts par to, kā viņa izgudrojums ir pavēris ceļu informācijas revolūcijai, kas turpinās joprojām. Šogad pasaulē vien radīti trīs triljoni kopiju un izdruku.