Sākoties aukstam laikam, mēs paši un mūsu bērni sākam slimot ar saaukstēšanās slimībām (sākot no parastām iesnām līdz pat pneimonijai).
Sākoties aukstam laikam, mēs paši un mūsu bērni sākam slimot ar saaukstēšanās slimībām (sākot no parastām iesnām līdz pat pneimonijai). Pieaugušie, tikko sajutuši ko nelāgu (galvassāpes, drebuļus), piemeklē sev un saviem bērniem zāles paši. Izvēle aptiekās ir ļoti plaša, bet ir nepareizi, ka vispirms tiek meklētas zāles un tikai tad ārsts. Apkopojot savu pieredzi, jāsaka, ka astoņos gadījumos no desmit vecāki pirms ārsta izsaukšanas slimajam bērnam jau pašrocīgi ir devuši kādas zāles.
Visbiežāk lietotās zāles pret paaugstinātu temperatūru ir aspirīns vai pat analgīns tas nav pareizi. Daudzās attīstītās valstīs analgīns pediatrijā ir aizliegts, un to lieto tikai izņēmuma gadījumos neatliekamās palīdzības mediķi pie sevišķi augstas temperatūras.
Aspirīns radīts 1895. gadā. Tajos laikos tas ieguva labu slavu savu īpašību dēļ. Aspirīnu lietoja ne tikai pie slimībām, bet arī dažādās dzīves situācijās (priekos, bēdās). Mūsdienās aspirīns no brīnumlīdzekļa ir kļuvis par parastu, konkrētos gadījumos lietojamu medikamentu. Īpaši tādēļ situācija ir strauji izmainījusies mūsu «ienaidnieku» baktēriju un vīrusu frontē. Radušies jauni, nezināmi slimību ierosinātāji, kā arī zināmie kļuvuši daudz agresīvāki un mazāk jūtīgi pret medikamentiem. Nepareiza medikamentu izvēle var tikai kaitēt, jo īpaši bērniem.
Piemēram, gripas vīruss sadarbībā ar aspirīnu ievērojami paaugstina asinsvadu sieniņu caurlaidību, kas draud ar sīkiem asinsizplūdumiem virsnierēs, aknās, smadzenēs visur. Tāpat aspirīns nav lietojams vējbaku un daudzu citu vīrusu infekciju gadījumā (kuru pirmā izpausme nereti ir paaugstināta ķermeņa temperatūra). Tāpēc aspirīnu bez ārsta norādījuma pret paaugstinātu ķermeņa temperatūru nedrīkst lietot bērni līdz 12 gadu vecumam, pat ja uz iepakojuma ir norāde «aspirīns bērniem». Tas ir aspirīns bērniem ar noteiktām saslimšanām (reimatiskām, saistaudu u.c.), nevis kuram katram.
Mīļie vecāki, nedarīsim saviem bērniem pāri un pēc ārsta padoma dosimies arī tad, ja bērnam ir «tikai» paaugstināta ķermeņa temperatūra.
Jau nākamajā reizē A.Plinta stāstīs, kā rīkoties, ja bērnam pēkšņi paaugstinājusies temperatūra.
Arī jūs, mīļie lasītāji, varat sūtīt vēstules vai zvanīt uz redakciju un lūgt pediatrei padomu. Ārstes padomus «Ziņās» lasiet otrdienās.
Aelita Plinta, Jelgavas rajona poliklīnikas sertificēta pediatre Tālr. 9277393.
