Politisko diskusiju krustpunktā atkal nonākušas Eiropas Savienības un kandidātvalstu, to skaitā arī Latvijas, sarunas par uzņemšanu ES.
Politisko diskusiju krustpunktā atkal nonākušas Eiropas Savienības (ES) un kandidātvalstu, to skaitā arī Latvijas, sarunas par uzņemšanu ES.
11. un 12. decembrī Vīnē notiks ES Padomes (ESP) sanāksme ES valstu vadītāju līmenī, kurā paplašināšanās būs tikai viens no jautājumiem. Turklāt tāda veida sanāksmēs biežāk formāli akceptē lēmumus, nekā tos apspriež (ko izdara jau agrāk).
Neatliekama ES aktualitāte ir budžets, tā reformēšana un Monetārā Savienība (EMS), jo 1. janvārī tā sāks darboties, bet jau 2002. gada sākumā vairāku Eiropas valstu nacionālo valūtu nomainīs eiro. ES jau sākusi pārņemt dažas nacionālās valdības kompetencē esošas funkcijas. Tas ES ir svarīgāk par jaunu valstu uzņemšanu.
ES vēl jāveic daudz reformu, lai tā būtu gatava uzņemt jaunas kandidātvalstis. Patlaban, lai kāds ES kopējs lēmums stātos spēkā, tam jātiek akceptētam visu 15 valstu valdībās. Ja kāda no valstīm kādu projektu noraida, tas izgāžas. Vēl trakāk būs, ja ES sastāvā būs 26 valstis.
Jaunu valstu uzņemšana saistīta gan ar balsu sadali visās ES institūcijās, gan ar jaunu pārstāvju iekļaušanu tajās.
ES budžets ir galvenais «klupšanas akmens», kas kavē ES gatavību sākt sarunas ar vēl vairāk kandidātvalstīm. 1998. gada ES budžets ir 91 miljards eiro, 33,7 miljardi atvēlēti strukturālajiem fondiem un 41 miljards lauksaimniecībai. Abām šīm jomām atvēlēts vairāk nekā 80 procentu no visa ES budžeta. Strukturālie fondi ir tie, no kuriem tiek balstītas vājākās valstis potenciāli arī Latvija. Latviju skar arī lauksaimniecības daļa. Galvenās līdzekļu saņēmējas no strukturālajiem fondiem ir Spānija, Grieķija, Portugāle un Īrija. Lielākā lauksaimniecības fondu tērētāja ir Francija. Savukārt lielākā maksātāja ES budžetā ir Vācija. Tādēļ saprotams, ka Vācija un Francija ir pret paātrinātu sarunu sākšanu ar Latviju.
Pirmdien tikās ES valstu ārlietu ministri un nolēma nepaātrināt sarunas ar Eiropas Parlamenta rekomendētajām trim papildu valstīm (t.sk., ar Latviju), tā atbalstot prezidējošās valsts Austrijas sagatavoto projektu ES Padomes sanāksmei. Latvijas ārlietu ministrs V.Birkavs atzīmēja, ka nav ievēroti Latvijas sasniegumi, ko atzīmējusi Eiropas Komisija (EK). Taču EK, pat atzīstot šos sasniegumus, runā tikai par termiņu līdz nākamā gada beigām. Tātad formāls paziņojums var nākt klajā arī nākamā gada pavasarī.
1999. gada pirmajā pusē prezidējošā ES valsts būs Vācija, un šis pusgads noteikti būs vairāk saistīts ar pirmajiem Monetārās Savienības brīžiem, jo Vācija ir EMS avangardā. Ņemot vērā to un Vācijas iemaksas ES budžetā, Vācija var atturēties no paziņojumiem. Atliek otrais pusgads Somijas prezidentūras un arī tālāko ES plānu apstiprināšanas laiks.
Visticamāk, ka piektdien vai sestdien, tiekoties Vīnē, ES valstu vadītāji nesniegs nekādus paziņojumus par sarunu sākšanu ar Latviju, ja nu vienīgi paslavēs attīstību.
Nākamgad otrajā pusgadā jāpieņem ES budžets 2000. gadam un paralēli tam vēl svarīgāk jāiezīmē galvenie plāni, kā veidot ES budžetu ilgākā periodā: no 2000. līdz 2007. gadam. Tātad paziņojums par sarunu sākšanu var tikt atlikts līdz pat 1999. gada nogalei, lai simboliski izpildītu EK plānus.
ES noteikti novērtē Latvijas sasniegumus, taču mazākuma valdības izveide var sekmēt vilcināšanos. Sekojot EK paziņojumiem, minoritāšu problēma pretēji Latvijas politiskajām reklāmām nebija vienīgais izšķirošais sarunu bremzēšanas faktors. EK min nepabeigto privatizāciju, vājo konkurētspēju, robežu apsardzi, korupciju.
Daļēji jāpiekrīt Austrijas laikrakstā «Die Presse» teiktajam, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemšanā pirmajā grupā arī tādēļ, ka pie varas esošās valdības politiskais liktenis atkarīgs no pozitīva ES signāla. Valdības vadībā esošais «Latvijas ceļš» (ko pārstāv ārlietu ministrs, premjers un Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājs) grib ieiet vēsturē kā vadonis uz ES, tādēļ spēlē šo trusīša lomu skriešanās sacīkstēs pēc EK izliktā burkāna (nākamā gada nogales solījuma). Garākā laika periodā sakārtotībai un kvalitātei ir lielāka nozīme nekā termiņiem.
No ES valstu vadītāju tikšanās Vīnē pagaidām atkarīgs tikai paziņojums par sarunu sākšanas termiņiem. Termiņi nevarētu būt pārāk noildzināti, jo EK viedoklis parasti gūst pārsvaru. Bet tilts starp pirmo valstu grupu un «atpalicējiem» paliek.
