Sestdien Ministru kabinets, lemjot par nākamā gada valsts budžetu, nolēma galvot 160 miljonu eiro (112 miljonu latu) aizņēmumu AS “Liepājas metalurgs” modernizācijas plāniem. Par to pēc valdības sēdes žurnālistus informēja Liepājas mērs Uldis Sesks, kurš norādīja, ka šāds valdības lēmums ir labs signāls, ka Latvijā tiek atbalstīta ražošana.
Par galvojumu “Liepājas metalurgam” būs jāmaksā 2,5% galvojuma riska procentu likme no kopējās galvojuma summas. Šis jautājums tiks skatīts kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu. Gala lēmums par to jāpieņem Saeimā. Sesks arī informēja, ka valdība izskatījusi jautājumu par galvojuma sniegšanu vairākiem sporta centriem, piemēram, Siguldas bobsleja un kamaniņu trasei, tomēr šāds atbalsts netiks sniegts.Saņemot valsts kredīta galvojumu, lai turpinātu iesākto ražošanas procesu modernizāciju, AS “Liepājas metalurgs” iecerējis kļūt par modernāko metalurģijas uzņēmumu Eiropā, liecina uzņēmuma paziņojums Rīgas fondu biržā.Uzņēmums lūdza valsts atbalstu kredīta galvojuma veidā, lai varētu turpināt iesākto ražošanas procesu modernizāciju. Apzinoties savu kā Latvijā lielākā rūpniecības uzņēmuma lielo sociālo nozīmi visas valsts kontekstā, tas turpina sarunas ar bankām par iespējām saņemt finansējumu rekonstrukcijas projekta īstenošanai.Uzņēmuma ekonomiskais stāvoklis ir veselīgs un stabils, taču sakarā ar izraisīto krīzi pasaules finansu tirgū, lielās komercbankas, ar kurām ir risinātas pārrunas pilnīgi vai daļēji ir zaudējušas iespēju finansēt rūpnieciska rakstura projektu. Tādēļ valsts atbalsts būtu nozīmīgs priekšnoteikums lai uzlabotu projekta novērtējumu no bankām iesāktās rekonstrukcijas turpināšanai.Kā norāda “Liepājas metalurga” pārstāvji, šogad, organizējot un turpinot pārrunas ar lielajām komercbankām, esam pārliecinājušies – interese par Liepājas metalurģiskās rūpnīcas rekonstrukcijas projektu ir saglabājusies, taču sakarā ar pasaules finanšu krīzi ir mainījušies bankas attieksme aizdevumiem lielajiem korporatīvajiem projektiem Latvijā. Uzņēmuma lūgtās garantijas atbalsts ievērojami atvieglotu kredīta saņemšanu un paplašinātu potenciāli ieinteresēto finanšu iestāžu loku, tajā skaitā arī Latvijā.Iepriekš kopā ar “Siemens VAI” – jauno tehnoloģiju un iekārtu piegādātāju kompāniju konsorciju – modernizācijas projekta izmaksas tika detalizēti izvērtētas un izanalizētas, un konstatēts, ka projekta īstenošanai nepieciešami 112 miljoni latu.Rekonstrukcijas rezultātā tiks palielināta ražotās produkcijas nomenklatūra, paaugstināta tās kvalitāte, kā arī tiks samazināta produkcijas pašizmaksa, pie nosacījuma, ka produkcijas apjoms palielināsies. Bet galvenais iegūs nozīmīgas priekšrocības tirgū, jo savā nozarē kļūs par modernāko uzņēmumu Eiropā.Protams, tiks ievērotas visas Eiropas Savienības (ES) prasības vides jomā, uzsver uzņēmuma pārstāvji.ES izvirzītās prasības vides jomā varētu tikt izpildītas, ieguldot lielas investīcijas esošajā tehnoloģijā, bet bez rekonstrukcijas. Uzņēmums uzskata, ka šis ceļš ir ekonomiski nelietderīgs. Valsts galvojuma saņemšana nozīmētu, ka “Liepājas metalurgs” pēc iespējas īsākā laikā turpinās uzsākto rekonstrukciju. Pašreizējās trīs martenkrāsnis ir jānomaina ar modernu elektroloka krāsni uzbūvējot arī attiecīgu infrastruktūru.”Liepājas metalurgs” ir lielākais nodokļu maksātājs Liepājas pašvaldības budžetā, vidēji gadā iemaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli 3,3 miljonu latu apmērā, kas veido 19% no visas pašvaldībai iemaksātās iedzīvotāju ienākuma nodokļu summas.1993.gadā AS “Liepājas metalurgs” kā galvenā akcionāre ir izveidojusi uzņēmumu “Liepājas Osta LM”, kas ar savu darbību nodrošina 25% no kravu apgrozījuma Liepājas ostā.Jau ziņots, ka tērauda ražotāja “Liepājas metalurgs” konsolidētā peļņa šā gada pirmajā pusgadā bija 4,7 miljoni latu, kas ir par 3,4 miljoniem latu mazāk nekā pērn, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Rīgas Fondu biržā.Uzņēmuma nekonsolidētā peļņa bija 4,6 miljoni latu, kas bija par trīs miljoniem mazāka nekā pērn.”Liepājas metalurga” konsolidētais neauditētais apgrozījums pirmajā pusgadā bija 133,1 miljons latu, kas ir par 3,9 miljoniem latu mazāk nekā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā. Savukārt uzņēmuma nekonsolidētais apgrozījums bija 126,4 miljoni latu, kas bija par 4,4 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā.”Liepājas metalurga” apgrozījums 2007.gadā bija 221,5 miljoni latu jeb par 29,3 miljoniem latu vairāk nekā 2006.gadā. Pērn kompānijas peļņa bija 16,4 miljoni latu, kas ir par 6,9 miljoniem latu vairāk nekā 2006.gadā.Pērn “Liepājas metalurga” konsolidētais apgrozījums bija 235,4 miljoni latu, bet konsolidētā peļņa – 17,2 miljoni latu. Salīdzinot ar 2006.gadu, koncerna apgrozījums palielinājies par 30,9 miljoniem latu, bet peļņa – par 7,5 miljoniem latu.Biznesa ideju žurnāla “Kapitāls”, “IBS Prudentia” un Rīgas Fondu biržas 2008.gada pētījumā “101 vērtīgākais Latvijas uzņēmums” “Liepājas Metalurgs” ar uzņēmuma vērtību 122,11 miljoni latu ierindojas 18.vietā.
