Piedāvājam lasītāju izteiktos asprātīgākos izteicienus pagājušās ceturtdienas publicētajam fotojokam par mīlīgo Dolliju kāpostos: Laukos dzīve sūra, skarba Nekad šeit netrūkst grūta darba.
Piedāvājam lasītāju izteiktos asprātīgākos izteicienus pagājušās ceturtdienas publicētajam fotojokam par mīlīgo Dolliju kāpostos:
Laukos dzīve sūra, skarba
Nekad šeit netrūkst grūta darba.
Ak, palīdziet man atrast telpu,
Kur varētu es atvikt elpu.
(Ināra Gailīte)
Dārziņā ar kāpoststādiem
Nonākam pie faktiem šādiem:
Rudens, kad mums atnes balvas,
Piedevām būs suņa spalvas.
(Ādolfs Butkevics)
Cilvēki savus bērniņus atrod kāpostos pameklēšu arī es, ko var zināt, varbūt laimēsies!
(Aleksandra Podžuma)
Dolli domā lielu domu,
Uzlabo tas viņas omu.
Bērnus atrod kāpostos,
Varbūt izdodas tos atrast
mums.
(B. Redisone)
Tikai nestāstiet, ka mani tāpat kā bērnus atrod kāpostos.
Es neesmu kāpostgalviņa,
Bet maza, mīļa galviņa.
Es esmu sunīts mazulīt’s,
Savas saimnieces
mīlulīt’s.
(Agita Krūmiņa)
Maza esmu palaidnīte,
Saulē priecājos ik rītu,
Un man patīk ēst no
trauka,
Nočiept kāpostu no lauka.
Bet, kad jūtu, nu draud
briesmas,
Saimnieks meklē dusmu
liesmās,
Izliekos pa kāpostgalvu,
Maskējoties dzīvi baudu.
(Tatjana Leja)
Lai bij’ labi, kur bij’ labi,
Kāpostos, tur bij’ labi.
(Velta Ozoliņa)
Pie Blūmiem esmu goda
vietā:
Es netieku pie būdas sieta.
Man pieder plašais
kāpostlauks,
Un saimniekpapus ir
mans draugs.
Es visur varu atpūsties
Un kāpostlapās
nosnausties.
(Aina Poruka).
Zinu, kāpostos nudien
Mazus bērnus rod arvien.
Taču šis nav cilvēkbērns,
Bet viens īstens suņa
bērns!
(Jadviga Munde)
Mazs suņuks kāpostlapās
snauž,
Pa sapņiem buljonkaulus
grauž.
Kad izaugs liels, kļūs
stiprs un bargs,
Būs teicams savas mājas
sargs.
(Indulis Gailītis)
