Laukā aiz loga lidinās sniegpārslas, un gaisā virmo Ziemassvētku noskaņa. Svētkiem tiek gatavotas dāvanas un dažādi pārsteigumi.
Laukā aiz loga lidinās sniegpārslas, un gaisā virmo Ziemassvētku noskaņa. Svētkiem tiek gatavotas dāvanas un dažādi pārsteigumi. Jelgavniecei Silvijai Aļšaņikovai Ziemassvētku gaidīšanas un dāvināšanas svētki jau sākušies.
Šogad viņai tie asociējas ar sniegbaltiem eņģelīšiem, kurus pagatavojusi pati. Tos ieraugot visai kuplā pulciņā sarindotus uz galda, uz brīdi pat elpa aizsitas cik tie savā vienkāršībā un baltumā skaisti! Pēc šiem Silvijas kundzes darinājumiem ir liels pieprasījums, jo katrs tādu brīnumu, kas darināts mīļām rokām, vēlētos redzēt arī savās mājās. Visi, kas ierauga, jautā, kur tādus var nopirkt:
Tamborēšana visu mūžu bijis mans lielākais vaļasprieks. Dzīve lēmusi ne mazums grūtu pārbaudījumu. Esmu invalīde, un man ir ļoti slikta redze, moka depresija, tādēļ vienīgais prieks, kas dzīvē vēl atlacis, ir tamborēšana. Varbūt šie eņģelīši būs pēdējie, kurus vēl šajos Ziemassvētkos spēšu satamborēt, stāsta Silvija.
Tamborēšanas mākslu Silvijas kundze apguvusi jau agrā jaunībā. Vasarā viņa bija skolotāja daudzām meitenēm, tamborēt gribētājām. Savā 50 gadu garajā mūžā viņa satamborējusi neskaitāmi daudz kleitu, jaku, cimdu, cepuru, šaļļu, sedziņu, galdautu, čībiņu un rotaļlietu.
Dienā Silvijas kundze uztamborē divus mazus eņģelīšus, ko iecerējusi dāvināt saviem radiem un draugiem uz Ziemassvētkiem. Varbūt kādu arī izdosies pārdot:
Vairāk nesanāk, jo dienā tikai pāris stundu varu darboties bez acu apsēja, viņa stāsta.
Silvija atzīst, ka šogad pirmo reizi pēc daudziem gadiem atkal sajutusi Ziemassvētku noskaņu gan laukā aiz loga, gan pati savā sirdī.
