Ziemassvētku gaidīšanas laiks šogad ir dāsns sniega baltumā un mudina domāt baltas domas.
Ziemassvētku gaidīšanas laiks šogad ir dāsns sniega baltumā un mudina domāt baltas domas.
Naktī piesnigušā mežā vai laukā starp zemi un zvaigznēm debesīs cilvēks gluži fiziski sajūt sevi kā daļu no Visuma un savu dzīvi kā gājumu vienmēr ceļā.
Labu domājošs cilvēks ir stiprs, jo labas domas ir dziedinošs un gaišs spēks. Kāds angļu garīdznieks, atbildot uz jautājumu, kā viņam izdevies nodzīvot simt piecus gadus, atbildējis, ka viņš visu mūžu ievērojis apņemšanos pēc pulksten deviņiem vakarā nedomāt neko nepatīkamu.
Kāds gudrais ir teicis, ka, protams, ir grūti mīlēt savus ienaidniekus, bet tad vajag mīlēt vismaz sevi pašu un izslēgt ienaidniekus no savas dzīves ne jau viņu, bet sevis paša dēļ lai neļautu naidam, ļaunām domām un drūmam garastāvoklim saēst dvēseli. Cilvēks pats sev ir visļaunākais ienaidnieks, ja ļauj drūmām domām un sliktai omai deldēt savu dzīvību.
«Cik ilgi viena cilvēka ideāls ir lupatu lasītājs, tik ilgi tas par lupatu lasītāju paliks,» raksta O. S. Mardena grāmatā «Pareizas domāšanas panākumi».
Kamēr aita brēc, tā nespēj plūkt zālīti. Kamēr cilvēks čīkst un zūdās par saviem sliktajiem apstākļiem, tas neko nedara, lai no tiem izkļūtu.
Dzīve ir attīstība, neļaujot citiem iedzīt sevi grīdā un arī pašam nemokot sevi ar pašnoniecināšanos, bet gan apzinoties savu varēšanu un ejot tālāk. Cilvēkam, kas smejas tad, kad viņam kas neizdodas, galu galā patiešām uzsmaida veiksme.
Noziegums ir atņemt bērnam vai jebkuram cilvēkam sparu un ticību sev, nemitīgi noniecinot viņa spējas un veikumu. Pazemojumu, naida un nicinājuma atmosfērā dzīvība nīkst. Un kā kāršu namiņš sabrūk tāda cilvēka dzīve, kurš savu labklājību būvē, pazemojot un noniecinot citus.
Latviešu tautas gudrība māca nedarīt otram to, ko pašam negribētos piedzīvot. Un atgādina, ka dots devējam atdodas desmitkārtīgi. Lai Dievs jums katram tūkstoškārtīgi atdara to, ko jūs esat vēlējuši, runājuši un darījuši citam!
