Lai cik dīvains šķiet šāds vēlējums, tādu saviem mīļajiem draugiem, klientiem un potenciāliem sadarbības partneriem trešdienas pēcpusdienā sacīja apdrošināšanas akciju sabiedrības «Latgarants» prezidents Imants Bočkāns.
Lai cik dīvains šķiet šāds vēlējums, tādu saviem mīļajiem draugiem, klientiem un potenciāliem sadarbības partneriem trešdienas pēcpusdienā sacīja apdrošināšanas akciju sabiedrības «Latgarants» prezidents Imants Bočkāns. Visi to uzņēma ar priecīgu smaidu un pat plaukšķināšanu. Jo, citiem vārdiem sakot, tas bija vēlējums atkal vienu gadu pavadīt bez nelaimes gadījuma, veselības vai citāda zaudējuma, par kuru būtu jāsaņem apdrošināšanas atlīdzība. Tā sacīt, tikt cauri un garām visiem dzīves atvariem sveikiem un veseliem. Tas ļaus plaukt abiem apdrošinātājam un apdrošinātajam.
Pēc tam bija arī citādi vēlējumi. Tos ar puķēm un bez tām sacīja uz kārtējo «Latgaranta» gadskārtu atnākušie. Akciju sabiedrībai tā esot pieņemts katra gada nogalē tikties ar klientiem, lai draudzīgā noskaņā iztukšotu vīna glāzi un kopā novērtētu paveikto.
Interesanti, ka gandrīz visi, kas kaut ko teica, pieminēja sirsnīgo atsaucību, kas sagaida katru «Latgaranta» Jelgavas filiālē ienākušo. Tā esot filiāles direktora Jāņa Skultes un nelielā kolektīva dziļā ieinteresētība katra cilvēka vajadzībās, kas palīdzot apdrošinātājiem strādāt ar uzviju (neapšaubāmi, tāds arī ir viņa un jebkura cita uzņēmuma mērķis). Ievērojami aug apdrošināšanas apjomi, paplašinās pakalpojumu klāsts.
Dziļi ieinteresētas šajā jomā ir arodbiedrības, kas, kā teica Lauksaimniecības un pārtikas nozaru darbinieku arodbiedrības Jelgavas rajona komitejas priekšsēdētāja Dzintra Kļaviņa, ir viens no galvenajiem apdrošināšanas virziena rādītājiem. Uz arodbiedrības «iekustinātāja» lomu norādīja arī «Latgaranta» filiāles «Slimokase» direktore Vita Bočkāne. Bet individuālā uzņēmuma «Ramans» saimnieks Imants Lielaisramans nav gaidījis mudinātājus, viņš jau apdrošina savus darbiniekus, jo ir pārliecināts, ka tā ir labākā Ziemassvētku dāvana. To nevar nedz apēst, nedz nodzert, nedz pazaudēt, nedz citam pārdot.
Sirsnīgus vārdus «Latgarantam» un Jānim Skultem sacīja rajona zemnieku apvienības priekšsēdētājs Modris Jansons, jo viņi esot vienīgie, kas runājot skaidru valodu ar zemnieku un esot sadūšojušies apdrošināt pat sējumus.
Savukārt Kanādas profesors Gunārs Šubiņš uz savas ādas izjutis automobiļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas labumu, kad viņam, sēžot pie palienēta «Opel Corsa» stūres, uz Pērses tilta iznācis paspēkoties ar pamatīgu kravas auto. Viņš varen iepriecinājis «korsiņas» īpašnieku sasistā auto remontam viņš saņēmis 400 latu, lai gan pats savu braucamrīku turējis ne vairāk kā 300 latu vērtē.
Ir jau vēl daudz notikumu un gadījumu, kad kāds no to dalībniekiem pie sevis atviegloti nopūšas: «Cik labi, ka esmu to mantu apdrošinājis… » Bet neba nu viņam vien labums. Daudz vairāk ir to, kam ir kā sākumā vēlēts maksā un atpakaļ negaida.
