Noslēdzies tradicionālais konkurss, kurā starp vienpadsmit pretendentiem par izcilā tautsaimnieka, uzņēmēja Jāņa Bisenieka (1864 – 1923) gara mantinieku atzīts Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas vadītājs Pēteris Bila.
«Priecē, ka šoreiz pieteikumu skaits bija vislielākais un ka atkal labā līmenī ir Spīdolas ģimnāzijas audzēkņu darbi. Diemžēl citu pilsētas un rajona skolu audzēkņi bijuši kūtri. Viņu aktivitāte acīmredzot atkarīga no ekonomikas un biznesa pamatu skolotāja autoritātes,» uzskata konkursa žūrijas priekšsēdētājs profesors Voldemārs Strīķis.Apbalvo piecus pieteicējusAtšķirībā no iepriekšējiem konkursiem, šoreiz svinīgajā pasākumā trešdienas rītā tiks apbalvoti vairāki J.Bisenieka gara mantinieku pieteicēji. Izpelnoties piecsimt latu godalgu, par labāko atzīta spīdoliete Anete Pauga, kura rakstīja par savu tēvu uzņēmēju Aldi Paugu. Viņš darbojas ar auto un siltumtehniku, kā arī atbalstījis Rundāles pils atjaunošanu. Anetes darbs izcēlies ar teicamu strukturētību, izteiksmīgām fotogrāfijām un domas precizitāti, turklāt izcila bijusi arī jaunietes eseja par J.Bisenieku.P.Bilu pieteica spīdoliete Inga Hercberga, kas ieguva otro vietu un trīssimt latu balvu. Vēl triju pieteicēju darbiem piešķirta trešā vieta un 35 latu balva. Plinti nemet krūmosP.Bila atzīst, ka uzņēmējiem patlaban iet grūti – gan pasaules finanšu krīzes, gan pašu valdības nekompetences dēļ.«Elektrība mums ir divarpus reižu dārgāka nekā lietuviešiem, gāze – divas reizes dārgāka nekā igauņiem, nekustamā īpašuma nodoklis pacelts desmitkārtīgi un vēl palielina pievienotās vērtības nodokli. Salīdzinot ar gada sākumu, mūsu produkcijas pārdošanas apjomi samazinājušies par 30 procentiem. Tādēļ uz pusi bijām spiesti samazināt strādājošo skaitu, kā arī darba algas. Taču plinti krūmos nemetam. Esam optimizējuši ražošanu, radījuši rezerves, lai pārdzīvotu grūto krīzes laiku, kāds gaidāms nākamgad,» stāsta uzņēmējs.Optimismu viņš rod jaunajā paaudzē, kas izglītojas un kurai jānāk pie varas. Gandarījumu viņam dod darbošanās Jelgavas cietumā, kur par uzņēmuma naudu metinātāju arodā tiek apmācīti vairāk nekā piecdesmit cietumnieki, kuriem tādējādi ir vairāk iespēju sākt jaunu dzīvi.
