Katram no mums Ziemassvētki saistās ar kaut ko savu, mīļu, siltu un mājīgu. Kā savas bērnības Ziemassvētkus atceras skolotāji?
Katram no mums Ziemassvētki saistās ar kaut ko savu, mīļu, siltu un mājīgu.
Kā savas bērnības Ziemassvētkus atceras skolotāji? Atbild Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas direktores vietniece Valentīna Petrovska un vēstures skolotājs Aldis Barševskis.
Valentīna Petrovska:
Ziemassvētki man saistās ar izgreznoto eglīti un, protams, pašu gatavotiem ēdieniem.
No skolas gadiem atceros, ka Ziemassvēkos mēs visi skolā uzstājāmies. Es tad tēloju Dienu un Nakti.
Tagad gatavojos saviem mazbērniem tēlot Rūķi. Rūķim ir jābūt tādam, kurš prot saglabāt Rūķa noslēpumu.
Šogad skolā mēs Ziemassvētkus svinējām ātrāk, jo pie mums bija atbraukuši viesi no Igaunijas, kā arī Limbažu un Talsu vakara (maiņu) vidusskolas skolotāji.
Novēlu visiem saticību, mīlestību, iejūtību pret otru un mākslu piedot!
Aldis Barševskis:
Man Ziemassvētki saistās ar Adventes dienām un ar laiku, kad skolā beidzas pirmais semestris, un mani audzēkņi beidzot saņem savas nopelnītās atzīmes liecībā.
No savas bērnības es atceros tos Ziemassvētkus, kad man bija astoņi gadi. Tajos laikos Ziemassvētkus nemaz nedrīkstēja svinēt un pieminēt. Tāpēc tos svinējām «neoficiāli», klusu, ģimenes lokā.
Vēl spilgtākā atmiņā ir palikuši 1989. gada Ziemassvētki, kad pirmo reizi uz lielā ekrāna kinoteātrī «Jelgava» bija iespēja noskatīties filmu «Jēzus no Nācaretes».
Šogad Ziemassvētkus svinēšu lielā ģimenes lokā.
Es visiem novēlu, lai Ziemassvētku laikā būtu miers, saticība ģimenē, lai tu neaizmirstu uzsmaidīt cilvēkiem, kuri nāk tev pretī, jo galvenais jau nav dāvanas, bet gan tas, kas ir cilvēka sirdī!
