Administratīvās rajona tiesas spriedums atzīst viendzimuma pāri par ģimeni

Šodien, 31.maijā, Administratīva rajona lieta pieņēma pirmo spriedumu lietā, kurā lūgts konstatēt tās ģimenes faktu, lai taptu “juridiski redzamas” valsts priekšā. Tiesa savā spriedumā atzina, ka attiecības starp pieteicējiem ir atzīstamas par ģimenes attiecībām Latvijas Republikas Satversmes 110.panta izpratnē.

Tiesa konkrētajā lietā ņēma vērā pieteicēju brīvi un tieši pausto vēlmi savstarpēji uzturēt ģimenes attiecības, atzīstot, ka ir pamats konstatēt, ka starp pieteicējiem pastāv ģimenes attiecības, tā nodrošinot Satversmē paredzēto cilvēktiesību efektīvu īstenošanu.

“Šis ir pirmais spriedums no kopumā 27 lietām, kas tika iesniegtas Administratīvajās tiesās visā Latvijā. Šis ir nozīmīgs signāls likumdevējam, ka valstī steidzami nepieciešams pieņemt tiesisko ietvaru visu ģimeņu tiesiskajai aizsardzībai. Nepieņemot šo likumisko ietvaru, Saeimas deputāti apzināti veicinās tiesu sistēmas nevajadzīgu pārslogošanu, neradot ilgtermiņa risinājumu. Cilvēkiem nevajadzētu mūžīgi lūgties kādam, tostarp valstij, atļauja būt kopā kā ģimenei un jāskaidrojas,” stāsta kustības “Dzīvesbiedri” vadītājs Kaspars Zālītis.

Kā atzīst pāra pārstāve tiesā, šis spriedums ir likumsakarīgs turpinājums viendzimuma pāru ģimeņu aizsardzībai. “Pašlaik vienīgais veids savu attiecību nostiprināšanai ir tikai vēršanās tiesās, tomēr ceru, ka likumdevējs spēs pieņemt atbildīgus lēmumus, lai aizsargātu visas Latvijas ģimenes. Sabiedrībai nav globāla ieguvuma, ka kāda tās daļa nav pasargāta. Esam kā demokrātija sasnieguši, manuprāt, tādu brieduma stāvokli, lai šo ilgus gadus ignorēto jautājumu beidzot risinātu,” atzīst zvērināta advokāte, kustības “Dzīvesbiedri” pārstāve Jūlija Jerņeva.

Tiesa ņēma vērā attiecību pastāvīgo un ilgstošo raksturu, pieteicēji jūtas emocionāli nobrieduši stiprināt savas ģimenes attiecības, tādējādi apliecinot savu uzticību viens otram. Pieteicēju starpā ilgstoši pastāv kopdzīve, uzturot savstarpējas attiecības un kopīgu mājsaimniecību, proti, starp pieteicējiem pastāv faktiskas ģimenes attiecības. Pāris šī gada augustā svinēs savu 30 gadu kopdzīvi.

Tiesa minēja Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑34‑03 10.3.punkts un Senāta 2021.gada [..] sprieduma lietā Nr.SKA-[B1]/2021 sprieduma 11.punktā pausto: “Ja personām, kuras savā starpā izveidojušas ģimenes attiecības, nav iespējas panākt šo attiecību juridisku nostiprināšanu, tad valsts šādu ģimeni “nevar ieraudzīt” jeb nevar identificēt, kas nepieciešams, lai šīs ģimenes locekļi spētu efektīvi izmantot tiem Satversmes 110.panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības un valstī paredzētos ģimenes aizsardzības un atbalsta pasākumus.

Proti, ja personām, starp kurām izveidojušās ģimenes attiecības, nav paredzētas tiesības šīs savas ģimenes attiecības juridiski nostiprināt, tad nemaz nav iespējams šādām ģimenēm nodrošināt nedz pilnvērtīgu juridisko aizsardzību, nedz arī sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu.

Otrkārt, ģimenes attiecību tiesiskajam regulējumam jānodrošina ģimenes un tās locekļu aizsardzība viņu personiskajās un mantiskajās attiecībās. Tas nozīmē, ka ģimenes attiecību tiesiskajam regulējumam jānosaka ģimenes locekļu savstarpējās tiesības un pienākumi personiskajās un mantiskajās attiecībās, kas izriet no viņu ģimenes dzīves.”

Šī gada sākumā ar kustības “Dzīvesbiedri” un LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka” atbalstu Administratīvajās tiesās tika iesniegtas 27 lietas par ģimenes fakta konstatāciju.
Savukārt rīt, 1. jūnijā, pienāk termiņš Satversmes tiesas spriedumu Nr. 2020‑34‑03 un Nr. 2019-33-01 izpildei. Līdz šim nav indikāciju par spriedum izpildi tiesas noteiktajā laikā. Šo ceturtdien, 2. jūnijā, Saeima skatīs Civilās savienības likumu 3. lasījumā.

Foto: unsplash.com