Aicina atbrīvoties no “okupekļa” sevī pašā

Saistībā ar Jelgavas novada pašvaldībā rīkoto diskusiju par Šķibes pamatskolas nosaukuma iespējamo maiņu, “Ziņām” piezvanīja ilggadējs “Zemgales Ziņu” lasītājs, atmodas un arī vēlāko gadu politiķis Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors Guntis Rozītis. Savulaik viņš bija viens no rosīgākajiem Cenu pagasta ciemu nosaukumu latviskotājiem, kā arī Salgales pagasta vēsturiskā vārda atjaunotājs. G. Rozītim ir pilnīgi nepieņemami, ka Šķibes pamatskolai varētu tikt dots Nākotnes pamatskolas nosaukums. “Kāda Nākotne! Manā uztverē tā ir pagātne, no kuras ir jāatbrīvojas, līdzīgi kā pērn Rīga tika atbrīvota no “okupekļa”,” uzskata politiķis.

G. Rozītis ir pārliecināts, ka tāds pamatskolas nosaukums Jelgavas novada ļaudīm nepārprotami saistītos ar tur nebrīves laikos dibināto kolhozu “Nākotne”. “Ja savulaik Ozolnieku novadā Cenu pagastā mēs būtu kā mankurti, kas neatceras pagātni, tur nebūtu ne Ānes, ne Branku, ne Teteles, bet gan “Spartaks”, “Progress” un “Sarkanais māls,” teic G. Rozītis. Viņaprāt, Glūdas pagastā kolhoza “Nākotne” laikā tapušā ciema nosaukums Nākotne arī nav labskanīgs. “90. gados Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti rosināja kolhoza centra ciemu nosaukt par Klāvniekiem,” atceras G. Rozītis. Tomēr Jelgavas novada pašvaldībā šāds priekšlikums atbalstu neguva, kas saistās ar zināmu nostalģiju par kolhozu laiku. Var piebilst, ka dažus kilometrus no Nākotnes ciema ir ciems Ūdeles. Šis nosaukums atgādina, ka turpat atrodas kolhoza “Nākotne” laikā izveidotā ūdeļu audzētava, kas darbojas vēl tagad. Tās ilgtspēja tagad ES noteiktajos dzīvnieku labturības apstākļos gan ir visai problemātiska.

Runājot par kolhozu laika ietekmi uz mūsdienu vietvārdiem, G. Rozītis citē tekstu no ģeogrāfu Jāņa Turlaja un Ginta Milliņa grāmatas “Latvijas apdzīvotās vietas”, kas pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma iznāca 1998. gadā. Grāmatas autori atzīmēja, ka, sākoties trešajai atmodai, dzejnieka Imanta Ziedoņa vadītā Latvijas Kultūras fonda paspārnē izveidojās Vietvārdu komisija. Ciešā sadarbībā ar šo komisiju 1991. gadā tapa vairāki raksti par ciemu nosaukumu izmaiņām. Tos publicēja reģionālie laikraksti. Vietvārdu komisija toreiz saņēma ap simt vēstuļu ar priekšlikumiem, kā vajadzētu mainīt vai precizēt apdzīvoto vietu nosaukumus. Aktīvo iedzīvotāju ieteikumi tika ņemti vērā. Taču vēlāk vietējās pašvaldības ar retiem izņēmumiem atstāja šo jautājumu nerisinātu.