Ilustrējot satraucošo skolotāju trūkuma problēmu, pagājušajā nedēļā nacionālajos medijos, tostarp Latvijas Radio, parādījās ziņa, ka Jelgavas novada Aizupes pamatskolā šajā mācību gadā vēl nav notikusi neviena vēstures stunda. Iemesls pavisam vienkāršs – kopš augusta tā arī nav izdevies atrast skolotāju. Latvijas Universitātē (LU) prognozē, ka šādas situācijas, visticamāk, kļūs aizvien aktuālākas, jo jaunieši nevēlas kļūt par pedagogiem.
Latvijas Radio atklāj, ka par minēto situāciju Aizupes pamatskolā raizējas gan skolas vadība, gan arī paši skolēni. “Tik, cik mums par vēsturi pastāsta atsevišķās stundās, kur ir “Zoom” ar kādiem speciālistiem, tik arī ir. Īstenībā bēdājos, ka nevar dabūt atzīmes. Un, ja 9. klasē atnāks tā skolotāja, tad mums būs grūtāk ar mācībām vēsturē,” pastāstīja Aizupes pamatskolas 8. klases audzēknis Ričards.
Divi beidzēji – vēstures pedagogi
LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne profesore Linda Daniela atzīst, ka viņai Aizupes pamatskolas problēma nav pārsteigums. “Pagājušajā gadā Latvijas Universitāte izsniedza diplomu vien diviem vēstures skolotājiem. Turklāt problēma nav tikai ar vēstures pedagogu trūkumu,” atklāj dekāne.
“Pašvaldību cilvēki, skolu direktori, izglītības pārvalžu vadītāji raksta mums un prasa: dodiet skolotājus, kaut tikai praksē! Bet mēs jau nevaram iedot to, kā mums nav. Kaut kādus mehānismus šobrīd domājam, bet, jā, tā ir tendence. Tā ir briesmīga tendence. Es saprotu, ka jūs šobrīd interesē vēsture, bet tas nav stāsts tikai par vēsturi,” radio norāda profesore L.Daniela.
Novadā trūkst dažādu priekšmetu skolotāju
Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Enija Kapša informē, ka, pateicoties Aizupes pamatskolas vadības un vecāku neatlaidībai, problēmsituācija ar vēstures skolotāju izglītības iestādē ir atrisinājusies. Skolas vadība ar vēstures skolotāju noslēgusi darba līgumu, kas paredz jau no 23. novembra Aizupes pamatskolā nodrošināt vēstures stundas skolēniem klātienes režīmā.
“Lai gan vadībai ir izdevies atrisināt to, ka vēstures stundas turpmāk notiks, tas diemžēl neatrisina kopējo problēmu ar pedagogu trūkumu izglītības iestādēs. Situācija, ka kādu priekšmetu kādā no novada skolām nevarētu ilgstoši pasniegt, līdz šim gan nav bijusi bieža, bet jau pirms lēmuma par Covid-19 vakcinācijas prasību pedagogiem Jelgavas novadā daļā izglītības iestāžu bija pagrūti nokomplektēt pilnīgu pedagogu kolektīvu,” stāsta E.Kapša. Tagad, kad stājušās spēkā jaunās prasības par obligātu vakcinēšanos, Jelgavas novadā darbu nav tiesīgs turpināt vēl 31 pedagogs. Tā kā jaunus skolotājus atrast ir ļoti grūti, skolās šo problēmu risina, krietni palielinot jau esošo pedagogu slodzes, mudinot turpināt darbu tiem, kas sasnieguši pensijas vecumu, kā arī piesaistot skolotājus no citām izglītības iestādēm.
No atstādinātajiem daļa ir pirmsskolas un sākumskolas skolotāji, kā arī pedagogi, kas pamatskolās un vidusskolās pasniedza tādus priekšmetus kā mūzika, bioloģija, latviešu valoda, literatūra, sociālās zinības un citus. Šobrīd nepārtraukta mācību procesa nodrošināšana visos priekšmetos tiek panākta uz skolotāju pārslodzes rēķina un daļēji ar to, ka izlīdz kolēģi no blakus skolām. Bet katrā ziņā situācija ir nepateicīga, jo neviens no šiem risinājumiem nav ilgtspējīgs. “Lai gan redzams, ka atbildīgās institūcijas apzinās situācijas nopietnību un mēģina ar dažādiem rīkiem to atbalstīt un uzlabot, tomēr Covid-19 pandēmija pamatīgi satricinājusi jau tā gadiem ieilgušo problēmu ar pedagogu trūkumu valsts līmenī. Skolotāju piesaistīšanai skolās steidzami nepieciešams labs organizatorisks plāns, kurā skrupulozi noteikta katras institūcijas atbildība un iesaiste pedagogu atbalsta programmās, citādi pavisam drīz piedzīvosim neizbēgamu valstisku krīzi izglītības sistēmā,” secina Jelgavas novada pašvaldības pārstāve.
