Andra Ozola
2021./2022.gada ziema bijusi otrā mitrākā novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru -7,7 grādi decembra pirmā dekāde bija aukstākā kopš 2002.gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022.gada ziemas zemākā gaisa temperatūra -27,1 grādi, kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8.decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija divi dekādes rekordi, bet atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords.
Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem -25 grādiem.
Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru -4,1 grāds bija 3 grādus vēsāks par normu.
Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra 8,4 grādi. Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru -0,9 grādi bija 2,1 grādu siltāks par normu, bet februāris ar 0,4 grādiem bija 3,5 grādiem siltāks par normu.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022.gada ziemā bija 197,2 milimetri (mm), kas ir 36% virs gadalaika normas. Līdz ar to šī ziema bija otrā mitrākā novērojumu vēsturē kopš 1924.gada, atpaliekot vien no 2012.gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm.
Visi 2021./2022.gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija astotais mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm, bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm kļuva par otro mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957.gada rekorda.
Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā.
Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3.decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5.decembrī – 39 centimetri (cm).
Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021.gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012.gada.
Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm.
Februāra sākumā tika novērota 2021./2022.gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9.februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 grādiem, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs.
2021./2022.gada ziemā pieredzētas arī vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku, savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām četrās dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 metru sekundē (m/s). Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25.februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s.
Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14.janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17.janvārī Daugavgrīvā bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20.janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s.
Teksts: LETA
Foto: no arhīva
Reklāma