Aizvadītajā gadā Jelgavas valstpilsētā un Jelgavas novadā nedaudz samazinājās kūlas ugunsgrēku skaits

2021. gadā Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada teritorijā dzēsti 56 kūlas ugungrēki, kas ir par 14 ugunsgrēkiem mazāk kā 2020. gadā, kad dzēsti 70 kūlas ugunsgrēki, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apkopotā statistika. Savukārt Zemgalē kopumā aizvadītajā gadā reģistrēti gandrīz trīs simti kūlas ugunsgrēku, kas ir nedaudz mazāk kā vēl gadu iepriekš, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Viktorija Gribuste.

Pirmais kūlas ugunsgrēks Jelgavas pusē šogad reģistrēts 26. februārī Valgundes pagastā 100 m² platībā. Tas ir arī viens no pirmajiem šogad Latvijā un pirmais Zemgalē. Pērn pirmais kūlas ugunsgrēks Jelgavas pusē dzēsts 3. martā Līvbērzes pagastā 100 m² platībā.

No visiem Jelgavas pusē dzēstajiem kūlas ugunsgrēkiem, Jelgavas valstspilsētā pērn dzēsti 19 kūlas ugunsgrēki. Jelgavas novada teritorijā reģistrēti 37 kūlas ugunsgrēki, no tiem septiņi Kalnciema pagastā, seši Cenu pagastā, pieci Līvbērzes pagastā, četri Platones pagastā.

“Gadu no gada redzam, ka kopējais kūlas ugunsgrēku skaits samazinās. Tomēr jāatzīmē, ka, salīdzinot ar gadu iepriekš, novadā tas tomēr nedaudz pieaudzis, savukārt pilsētā samazinājās. Kūlas ugunsgrēku skaitu var samazināt tikai cilvēku uzvedības maiņa un nolaisto, degradēto teritoriju sakopšana. Mēs redzam, ka tajos pagastos un vietās, kur tiek apstrādātas lauksaimniecības zemes un apsaimniekotas teritorijas, nenotiek kūlas veidošanās un līdz ar to nav iespējama tās degšana. Aicinu iedzīvotājus apzināties, ka, dedzinot sauso zāli, viņi apdraud sevi, savu un apkārtējo īpašumu, jo nevienu ugunsgrēku nav iespējams kontrolēt!” skaidro VUGD Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas komandieris Aleksandrs Koržeņevskis. 

Kūlas dedzināšana ir aizliegta, bīstama un sodāma rīcība. Kūlas dedzināšanas rezultātā tiek izpostītas plašas teritorijas, meži, cilvēku īpašums, kā arī var tikt apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība! Ja pirmie kūlas ugunsgrēki parasti norisinās nelielās platībās, tad, iestājoties sausākam laikam, pērnās zāles ugunsgrēku platības kļūst arvien lielākas un liesmas nereti pārņem arī jaunaudzes un mežus! Ja nodedzinātās zāles vietā pēc laika izaugs jauna, tad nodegušā meža atjaunošanai ir nepieciešami gadu desmiti!

VUGD atgādina, ka zemes īpašnieka pienākums ir veikt pasākumus, piemēram, regulāri pļaut zāli, lai neveidotos kūla un nenotiktu tās degšana. Par šo pienākumu nepildīšanu VUGD amatpersona var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu, kas fiziskai fiziskajai personai ir no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, viena naudas vienība ir 5 euro. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 euro, bet juridiskajai personai — no 280 līdz 1400 euro.

Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem. Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.

Visā Latvijā aizvadītajā gadā dzēsts 1161 kūlas ugunsgrēks, un tas ir par 16% mazāk kā gadu iepriekš. 2020.gadā valstī reģistrēti 1379 kūlas ugunsgrēki, kas bija par 50,2% mazāk, salīdzinot ar 2019.gadu, kad kūlas ugunsgrēku skaits bija 2769. Kūlas dedzināšanas rezultātā tika iznīcinātas 17 ēkas vai būves, kā arī izdega 1008 hektāri Latvijas zemes.

Kūlas ugunsgrēku statistika Jelgavas valstspilsētā

Foto: pixabay.com