Alunāna muzejā – izstāde par Jelgavas profesionālo teātri

Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā Jelgavā apskatāma izstāde par Jelgavas profesionālo teātri “Tas bij’ reiz Jelgavā…”.  Tā ir iespēja ar vēsturisko fotogrāfiju, programmiņu, piemiņas lietu, scenogrāfijas maketiem, kostīmu skicēm un kostīmlellēm kaut nedaudz ielūkoties Jelgavas profesionālā teātra spožajā pastāvēšanas laikā, informē Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.

Izstādes eksponāti palīdz iztēloties, kāds bija profesionālais teātris Jelgavā, kas darbojās nepelnīti īsu laiku no 1924.gada līdz 1953. gadam. Teātris vispirms pastāvēja  ar nosaukumu Jelgavas Latviešu teātris, 20.gs. trīsdesmitajos gados to sauca vienkārši par Jelgavas teātri, Rīgā – par Jelgavas drāmas teātri.

Jelgavas Latviešu teātra pirmo sezonu 1924. gada 23. augustā atklāja ar A. Brigaderes lugas “Ilga” iestudējumu Jāņa Kļavas režijā un Tiju Bangu titullomā.

Savai darbībai teātris īrēja telpas Jelgavas Latviešu biedrības ēkā Katoļu ielā 11. Namā bija skatītāju zāle ar 810 sēdvietām un 30 stāvvietām, palīgtelpas un plaša skatuve.

Jelgavas teātra ienākumus veidoja pabalsti, biedru maksas, ienākumi no izrādēm, izrīkojumiem un dejām. Teātris sezonā algoja 2 – 3 režisorus,  2 – 15 aktierus, dekoratoru, kostīmu mākslinieci, plastisko kustību konsultanti, diriģentu, 13 tehniskos darbiniekus un uz līguma apmēram 25 – 30 statistus, koristus un mūziķus.  Aktieru vidējā darba alga 1925./1926. gada sezonā bija 100 – 240 lati, 1930./1931. gada sezonā – 140 – 300 lati.

Teātra mākslinieciskais vadītājs un reizē arī galvenais režisors no 1924. līdz 1930. gadam bija Jānis Kļava. Režisoram sezonā jāiestudē apmēram 12 izrādes, jānospēlē 15 – 20 lomas, līdztekus jādomā par dekorāciju, inventāra un tērpu iegādi, par aktieru ansambļa uzlabošanu un repertuāra izstrādāšanu. No 1930. līdz 1936. gadam šo amatu ieņēma Jēkabs Zaķis, 1936. gadā viņu nomainīja Žanis Kopštāls.

J.Kļava, J.Zaķis, dekorators Arvīds Spertāls un kostīmu māksliniece Marga Spertāle – tas bija vērā ņemams spēks, kurā bija apvienota režisoru pieredze un jauno mākslinieku zināšanas mākslā un vēsturiskajos stilos.

Pateicoties A.Spertāla zināšanām un talantam 1929. gadā teātris par saviem līdzekļiem uzbūvēja Latvijā pirmo grozāmo skatuves ripu, paplašināja skatuvi, veidojot to līdzīgu Dailes teātra skatuvei, pārkārtoja un papildināja apgaismošanas iekārtu, no Vācijas atveda projekcijas aparātus.

Teātris viens no pirmajiem pievērsās operešu un muzikālu izrāžu iestudējumiem. Pirmā bija I.Kalmana operete “Silva” ar Emmu Ezeriņu titullomā. Operešu uzvedumi J.Zaķa režijā un ar A.Spertāla dekorācijām bija krāšņi, guva atsaucību publikā un lieliski pildīja kasi.

1940. gada vasarā padomju okupācijas vara norīkoja Dailes teātra aktieri Ēvaldu Valteru uz Jelgavu pārorganizēt un vadīt Jelgavas teātri, kurā strādāja daudzi talantīgi un iemīļoti aktieri: Elza Barūne, Elvīra Līcīte, Elza Tauriņa, Ance Rozīte, Ēvalds, Mercs, Mārtiņš Vērdiņš, Jānis Ķikulis, Valfrīds Streips u.c.

Teātrī ilgus gadus (1924.-1940.)  par direktoru strādāja ārsts Augusts Dargevics. Viņš savu brīvo laiku ziedoja palīdzēdams Jelgavas teātrim pilnveidot darbu, bija pazīstams arī kā teātra mecenāts.

Izstāde par Jelgavas profesionālo teātri muzejā apskatāma līdz 24. aprīlim.

Foto: Jelgava.lv