Uz Maltu attīstīt profesionālās prasmes mēneša garumā devās topošie konditori, pavāri, frizieres, vizāžistes, kā arī mazumtirdzniecības un metālapstrādes speciālisti.
No “Erasmus+” prakses Maltā nu jau atgriezies 21 Jelgavas Amatu vidusskolas audzēknis. Prakse Maltā ilga mēnesi, tajā savu profesionālo kompetenci pilnveidoja arī četri pedagogi – Zigrīda Feldmane, Vladimirs Iļja Gavrikovs, Valentīna Šustere-Rudevica un direktores vietniece Madara Preimane, iepazīstoties ar darba organizāciju ārvalstu uzņēmumos. “Prakse Maltā sniedza lielisku priekšstatu par izglītības sistēmu un kultūrvidi šajā valstī,” atzīst M.Preimane.
Dažādi ieguvumi
Jelgavas Amatu vidusskolas direktore Edīte Bišere ļoti lepojas ar saviem audzēkņiem. Viņa uzsver, ka projekts ļauj paplašināt redzesloku, attīsta dažādas iemaņas: “Jaunieši dzīvoja divos jaunos dzīvokļos, kur pašiem jāuztur kārtība, jāgatavo ēdiens, ko paņemt līdzi. Viņi iemācījās finanšu kalkulāciju, iemācījās socializēties, būt kopā un strādāt savā nozarē. Šis brauciens veidoja jauniešos lielu patstāvību.” Direktore neslēpa, ka nepārtraukti satraucās par audzēkņu drošību: “Es teicu, Dieva dēļ, neejiet vieni peldēties!” Viņa mudina skolēnus veidot jaunas draudzības un nebaidīties apliecināt sevi.
Garšvielu buķete
Topošais pavārs Kaspars Novickis jau iepriekš kvalifikācijas praksē ir strādājis kādā Latvijas kafejnīcā par pavāra palīgu, tāpēc ātri vien ievēroja, kādas atšķirības pastāv ēdināšanas nozarē šeit un uz salas. Maltā Kaspars strādāja restorānā “Monako”, kur visvairāk pārsteidzis plašais garšvielu izmantojums katra ēdiena pagatavošanā: “Ļoti liela garšvielu izvēle. Mēs ikdienā maltītes pagatavošanai lietojam tikai dažas standarta garšvielas, sāls, pipari, bet tur katram ēdienam var tikt pievienotas līdz pat 15 dažādām garšvielām.” Kaspars min piemēru, ka Maltā pierasts gaļu marinēt pavisam citādāk, – Latvijā to gaļu iemarinējam viegli, lai ir mīksta un sulīga, bet dienvidos priekšroka tiek dota spēcīgi izteiktai garšvielu maisījuma buķetei. Puisis jūtas patiesi gandarīts arī par iespēju uzlabot savas angļu valodas zināšanas, iemācījies arī vairākus ar ēdināšanas nozari saistītus vārdus maltiešu valodā, kas palīdzējis darbā restorānā.
Raksturojot savus darba pienākumus, Kaspars stāsta, ka tie bija ļoti dažādi: “Arī jāmizo kartupeļi, bet pārsvarā bija aizraujošs ēdiena gatavošanas process.” Prakses beigās jaunajam pavāram tika dots uzdevums individuāli pagatavot pusdienas restorāna vadītājiem, puisis pagatavojis pastu īpašā sēņu mērcē un ticis atzinīgi novērtēts. “Es reāli izbaudīju to darba vidi, ka nav nemaz tik viegli, bet nobijies neesmu!” apņēmības pilns ir Kaspars.
Liela atbildība
Metālapstrādes audzēknis Daņila Poluhins praksē ārzemēs bija pirmoreiz. Strādāja kuģu rūpnīcā Vidusjūras piekrastē, darba laiks bija no pulksten 8.30 līdz 17. Pienākumu sarakstā – kuģu remonts, detaļu maiņa, kuģa korpusa krāsošana. Visu laiku blakus atradies brigadieris, kurš uzraudzīja darbu, kas bija jāveic rūpīgi un profesionāli. “Bija draudzīgs kolektīvs, visu izrādīja, pastāstīja, pamācīja,” gandarīts ir Daņila.
Topošā pavāre Lilija Sinkeviča iespēju braukt “Erasmus+” praksē izmantoja jau otro reizi: “Pirmajā reizē bija mazliet nedroši, darbiņus uzticēja vieglākus un mazāk, bet tagad jau jutos pārliecināti.” Lilija strādāja ekskluzīvā restorānā “The Chophouse” ar skatu uz Valletas līci, restorāna virtuvē viņas darba diena ilga astoņas stundas. Visnozīmīgākā pieredze iegūta, gatavojot steiku un piedaloties kāzu mielasta tapšanā. “Visu, ko lika, darīju un mācījos, bija interesanti iegūt jaunas iemaņas ēdienu gatavošanā,” iespaidos dalās Jūlija.
Atgriezeniskā saite
Trešā kursa audzēkne Egita Gūte šogad iegūs frizieres kvalifikāciju. Viņa novērtē iespēju pārbaudīt savas spējas praksē Maltā, jo Latvijā mācības noritējušas pārsvarā attālināti. Kad Egita mācījās pirmajā kursā, sākās pandēmija, un šogad viņa jau skolu absolvēs. “Bija patīkami praksē izmēģināt, jo pārsvarā visas manas mācības notika attālinātā režīmā.”
Egita strādāja salonā “Hair Lounge”, par kuru ir palikušas siltas atmiņas: “Bija ļoti jaukas darba devējas, vienmēr palīdzēja, arī klienti ļoti atvērti un laipni cilvēki.” Egita atzīst, ka šī prakse pastiprinājusi interesi par izvēlēto jomu.
Friziera pakalpojumu cenas Maltā ir līdzīgas kā Latvijā, matu krāsošana ir mazliet dārgāka, griezums – sākot no 15 eiro. Darba diena ilga astoņas vai deviņas stundas, un sākumā nebija viegli izturēt, bet vēlāk pierasts pie intensīvā darba ritma. Jaunās frizieres pienākumos ietilpa uzturēt salonā tīrību, veikt dezinfekciju pēc katra klienta, tīrīt darba instrumentus, trauciņus, kā arī jaukt matu krāsas un mazgāt klientu matus. “Klienti bija ļoti jauki, bet arī aizrādīja, ja kaut kas nepatika, piemēram, viens klients man pateica, ka viņa matus mazgāju pārāk maigi, un tad es centos mainīt savu pieeju. Ir svarīgi zināt cilvēku atsauksmes,” savā pieredzē dalās Egita. Viņa ļoti vēlējusies izmēģināt apgriezt kādam klientam matus, bet šoreiz pie šķērēm nav tikusi. “Mēs jau esam tikai praktikanti, un tie ir viņu klienti,” saprotoša ir Egita. Prakses noslēgumā jaunās frizieres mentore, salona vadītāja, uzaicinājusi Egitu vakariņās un pat sagatavojusi nelielu atvadu dāvaniņu.
Patstāvība
Direktores vietniece audzināšanas jomā Zigrīda Feldmane stāsta, ka skolas audzēkņi projektā attīsta ne tikai savas profesionālās prasmes, bet arī praktiskas dzīves iemaņas. “Ja kādu vēl mamma mājās no rītiem modināja, tad šajā praksē viss bija jādara pašam. Uz darbu ir jādodas laikus, atbildību un patstāvību šādos apstākļos iemācās ļoti ātri.” Viņa atklāj, ka skolotāji izvēlas, kuru skolēnu sūtīt projektā: “Kuriem lielāka motivācija, kuri sevi pierāda ar labākām atzīmēm un spējām. Ja redz, ka ir gatavs strādāt, viņam arī piedāvā iespēju,” teic direktores vietniece, piebilstot, ka visiem dalībniekiem bija jāuzrāda sadarbspējīgs sertifikāts.
Covid-19 situācija Maltā
Skolotāja Valentīna Šustere-Rudevica stāsta par ikdienas kovida ierobežojumiem Maltā: “Maskas jānēsā visiem, sākot no triju gadu vecuma, arī ārā, brīvā dabā, pat pārvietojoties vienam. Ļoti apzinīga un disciplinēta sabiedrība. Ja kādreiz autobusā sēžot, maska mazliet noslīdēja no deguna, uzreiz no blakussēdētāja saņēmām aizrādījumu, ka tā jānēsā, nosedzot degunu un muti pilnībā. Dažos veikalos pie ieejas mērīja temperatūru.” Bijušas situācijas, kad pieturai garām pabraucis pustukšs autobuss, jo tajā sasniegts noteiktais pasažieru skaits. Vienreiz nācies stāvēt pat papildus pusstundu, lai sagaidītu autobusu, kurā bijušas brīvas vietas. “Maltieši strikti ievēro noteikumus,” tā Z.Feldmane.
Jauniešiem brīvdienās tika organizētas ekskursijas uz apskates objektiem – tika iepazīta antīkā pilsēta Mdina, San Anton botāniskais dārzs, Salinas Nacionālais parks, Maltas kara muzejs, kā arī Gozo sala. Pārsteidza skaisti izgreznotie Ziemassvētku tirdziņi, kas kontrastēja ar silto un saulaino laiku.
Izaugsme
Domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne bija devusies līdzi Amatu vidusskolas audzēkņiem uz Maltu, lai “pārliecinātos par “Erasmus” projektu jēgu, saturu un nepieciešamību”. Viņa secina, ka “Erasmus” projekti dod jauniešiem lielisku iespēju uzlabot un pilnveidot savas zināšanas un prasmes globālajā tirgū. “Mēs visi esam atvērtajā darba tirgū, un jauniešiem ir jāspēj konkurēt ar jaunajiem nozares speciālistiem arī no citām valstīm. Kādas prasmes un kompetences viņi iegūs mācību procesā, tik konkurētspējīgi būs savā profesionālajā dzīvē. “Erasmus” projekts viņiem deva unikālu iespēju apgūt savas profesionālās prasmes Maltā. Tā ir lieliska iespēja jauniešiem uzlabot arī svešvalodas zināšanas, jo viena lieta ir mācīties valodu skolas kabinetā, bet otra ir nonākt angliski runājošā vidē.”
R.Vectirāne uzsver vietējo darba devēju atvērtību un izpratni par cilvēku integrēšanu darba vidē. “Tas, ka mūsu jaunieši ar dažādām prasmēm un vajadzībām nokļūst tur un spēj iekļauties darba tirgū, liek domāt par to, cik lielā mērā šeit ir jāpilnveido darba vide, jārunā ar uzņēmējiem. Ir ļoti svarīgi spēt saskatīt katrā jaunietī viņa stiprās un vājās puses, jo ikviens ir talantīgs, bet talants un prasmes ir jāattīsta. Tas bija labs pārbaudījums un iespēja pārliecināties, kā tas, ko viņi mācās skolā, notiek reālajā dzīvē.”
Tikšanās laikā tika pārrunāts jauniešu profesionālais kvalifikācijas līmenis, nepieciešamās prasmes, projekta gaita un tas, ko abas puses sagaida no šī projekta, kādam jābūt sniegumam un rezultātam. R.Vectirāne aicina jauniešus aktīvi izmantot iespējas un doties “Erasmus” projektos.
“Erasmus+” mobilitātes mērķis ir palīdzēt profesionālās izglītības audzēkņiem labāk apgūt izvēlēto profesiju, ar izvēlēto partnerorganizāciju atbalstu attīstīt viņu profesionālo kompetenci, zināšanas, prasmes un iemaņas, sniedzot iespēju iepazīties ar jaunām darba metodēm un paņēmieniem, kā arī vēl neiepazītām tehnoloģijām. Tā tiek paaugstināts audzēkņu zināšanu līmenis, jaunieši gūst lielāku izpratni par savu izvēlēto profesiju. Darba pieredze sniedz būtisku ieguldījumu viņu personības izaugsmē, kā arī karjeras attīstībā. 2021. gadā no Jelgavas Amatu vidusskolas “Erasmus+” projektā profesionālās kompetences pilnveides praksē devās 75 audzēkņi un 12 pedagogi.
