Andra Ozola
Sākoties 2022. gada 3. ceturksnim, Latvijas iedzīvotāji ar bažām gaida apkures sezonas iestāšanos un jaunos siltumenerģijas rēķinus. Ekonomiskā vide iedzīvotājus nostādījusi paradoksālā situācijā – inflācijas rezultātā nauda zaudē savu vērtību un būvmateriālu izmaksas kāpj, taču vienlaikus pie tik augstām energoresursu cenām ieguldījumi siltināšanā atpelnāmi ātrāk kā jebkad.
Energoefektivitāte: no vīpsnāšanas līdz pamatvajadzībai
Energoefektivitāte kā būvniecības un ilgtspējas koncepts Latvijā ir ienācis salīdzinoši nesen un nebūt ar tām lielākajām ovācijām no patērētāju puses. Agrāk iedzīvotāju populārākās tēzes bija, ka siltināšana – tās ir papildu izmaksas, un galu galā izlīdzinātais maksājums ļauj par komunālajiem maksāt 100 eiro mēnesī (taču pašreizējie apstākļi enerģētikas un ekonomikas telpā šī koncepta attīstību Latvijā, šķiet, paātrinājusi desmitkārtīgi.
Teicams atskaites punkts ir sarunas ar privātmāju īpašniekiem – ja līdz šim par siltināšanu vai privātmājas energoefektivitātes būvniecību virs standarta būvnormatīvu prasībām bija jākomunicē ar pārliecināšanas un skaidrošanas metodēm, un reakcija vairumā gadījumu bija salīdzinoši rezervēta, tad šobrīd cilvēki paši proaktīvi vaicā un interesējas par to, kā nosiltināt savu māju un cik ātri tas varētu atmaksāties. Ja līdz šim iedzīvotāji psiholoģiski jutās pietiekami komfortabli, ziemā par apkuri izlīdzinātajā maksājumā tērējot 100 – 150 eiro, tad pašreizējā dienaskārtībā potenciāls maksāt trīs līdz četras reizes dārgāk ir kā spēriens pa pēcpusi, kas liek meklēt alternatīvas.
Atpelnīt ieguldīto šobrīd iespējams jau 5 gadu laikā
Esošās apkures cenas uz privātmāju siltināšanu un ēku renovāciju arvien biežāk ļauj raudzīties kā finanšu ieguldījumu, ko var atpelnīt un gūt atdevi ilgtermiņā. Pašreizējā situācija energoresursu tirgū un gaidāmais cenu kāpums novedis pie situācijas, ka iedzīvotāji pēc savas mājas nosiltināšanas var ietaupīt aptuveni 50 % no sava ikmēneša apkures rēķina, taču iepriekšējo 150 eiro vietā rēķins šobrīd, visticamāk, var būt no 400 eiro un uz augšu, pie izlīdzinātā mēneša maksājuma summai gada griezumā sasniedzot pat 5000 eiro
Šī dinamika nozīmē, ka lieli ieguvēji ir tie, kas savas mājas nosiltinājuši pēdējo pāris gadu laikā vai tie, kuri grasās to darīt šobrīd. Varam tikai iedomāties, cik stipri šobrīd pirkstos kož to daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, kuriem ēkas renovācijas balsojumā nav izdevies savākt kvorumu, un kā atgādinājums par to, kā tas mēdz gadīties, ir nesen nosiltinātais kaimiņu nams, kurā šoziem apkures rēķini gaidāmi bez lieka satraukuma.
Skaidrs, ka neviens no mums nezina, kādā ģeopolitiskā un ekonomiskā telpā dzīvosim pēc pāris gadiem, taču līdzšinējā pieredze rāda, ka būvmateriālu cenas un enerģija lētāka nekļūst. Iespējams, ka cenas varētu nostabilizēties, taču tās noteikti neatgriezīsimies tajos līmeņos, ko pieredzējām aizvadītajā desmitgadē.
Ja agrāk ieguldījumus siltināšanā varēja atpelnīt 10 – 20 gadu laikā, tad pie pašreizējām cenām un noteiktu apstākļu sakritības investīcijas atgūt būs pietiekami reāli jau 5 – 7 gadu laikā, iespējams, pat ātrāk. Siltināšana šobrīd kļuvusi par pragmātisku un pievilcīgu ieguldījumu iespēju, un diezgan droši varam prognozēt, ka nākamvasar mūs Latvijā sagaida jauns māju renovācijas/siltināšanas vilnis gan privātmājām, gan daudzdzīvokļu namiem. Ēku renovācija būs arī viena no Eiropas Savienības prioritātēm laika posmā līdz 2030. gadam, taču nekas tā nemotivēs savest kārtībā savu māju kā kosmiskie rēķini, kurus saņemsim šoziem.
Reinis Neļķe, “Kingspan Insulation” vadītājs Latvijā
Foto: publicitātes
Reklāma