Aprīkotas Zemgales Restaurācijas centra darbnīcas

Zemgales Restaurācijas centrā, kura mājvieta atrodas Jelgavā, Vecpilsētas ielā 14, ar modernu un profesionālu aprīkojumu pilnībā iekārtotas trīs restaurācijas darbnīcas. Tajās varēs atjaunot arheoloģiskos un metāla priekšmetus, tekstilu un keramiku, informē Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē. 

“Jau janvārī pašvaldība izsludinās centra telpu nomas konkursu, lai darbu varētu sākt restaurācijas jomas speciālisti,” stāsta Jelgavas reģionālā Tūrisma centra vadītāja Anda Iljina. Plānots, ka centrā liela uzmanība tiks pievērsta arī sabiedrības izglītošanai un informēšanai par  kultūrvēsturisko mantojumu un tā saglabāšanas nozīmi.

Kultūrvēsturiskais mantojums prasa īpašu attieksmi. Tas attiecas ne tikai uz dabā esošiem un publiskajai apskatei brīvi pieejamiem objektiem, bet arī uz lietām, kas izņemtas no savas dabiskās vides un atrodas dažādu atmiņas institūciju  –  muzeju, arhīvu, bibliotēku – krājumos un privātās kolekcijās. To saglabāšana nav iespējama bez atbilstošiem resursiem, kur dažāda materiāla priekšmetu restaurācija un konservācija ir pamatnepieciešamība. Līdz šim Zemgales reģionā tā netika nodrošināta vai bija pieejama ļoti ierobežotā apjomā.

Plānojot, kādas restaurācijas darbnīcas tiks veidotas Jelgavā, pašvaldības darbinieki apmeklēja dažādas restaurācijas darbnīcas un konsultējās ar speciālistiem. Tas bija nepieciešams, lai saprastu, kādi restaurācijas pakalpojumi Latvijā tiek sniegti  nepietiekamā apjomā un kādas iekārtas šim darbam nepieciešamas. Piemēram, konsultējoties ar Rundāles muzeja speciālistiem, noskaidrojās, ka keramikas darbnīcā ļoti noderīgs ir mufelis.

Tāds nepieciešams, piemēram, restaurējot pils lustras, kad kādu detaļu nav iespējams atjaunot un tā ir jāizveido no jauna. Savukārt, izvērtējot Latvijā iespējamos tekstiliju restaurācijas pakalpojumus, bija skaidrs, ka nepieciešama darbnīca, kur var restaurēt mazāka izmēra tekstilizstrādājumus. Šobrīd ir pietiekami daudz cilvēku, kuri mantojuši vairāk nekā pirms simts gadiem darinātus tautastērpus, kuru atsevišķās daļas nepieciešams restaurēt. Tur – vainagam pērlītes atirušas un pazudušas, tur – vilnas brunčos iemetusies kode, padiluši un iziruši smalkā baltā izšuvuma diedziņi.

Piedāvātie restaurācijas pakalpojumi būs pieejami pašvaldību un valsts muzejiem, juridiskām personām un privātpersonām.

Pēc šiem praktiskajiem restaurācijas darbiem sekos nākamais solis – lietišķās mākslas priekšmetu saglabāšana un kultūrvēsturisko pieminekļu turpmākās saglabāšanas ilglaicīgums. Tāpēc otra Zemgales Restaurācijas centra darba joma būs sabiedrības izglītošana. Tam plānots organizēt lekcijas un meistarklases, interaktīvas nodarbības un restaurēto darbu izstādes. Plānots sadarboties ar muzejiem, citām restaurācijas darbnīcām. Piemēram, Zaļenieku Komerciālajā un amatniecības vidusskolā darbojas Restauratoru nams, kur var apgūt koka un mūra restaurāciju. “Pilsētu konkurētspēja slēpjas radošumā jeb spējā radīt jaunas idejas un inovācijās – spējā šīs idejas īstenot. Radošumam un inovācijām ir nozīmīga loma ne tikai ekonomikas attīstībā, bet arī pievilcīgas dzīvesvietas radīšanā jaunu un talantīgu cilvēku piesaistei,” pārliecināta A.Iljina.

Zemgales Restaurācijas centra izveide vēsturiskajās ēkās nodrošinās Jelgavas vecpilsētas ielu kvartāla autentiskuma saglabāšanu un rosinās cilvēkos izpratni par kultūrvēsturisko mantojumu un tā saglabāšanas nozīmi un vērtību sabiedrībai. “Projekta ietvaros radītais restaurācijas pakalpojums ir uzskatāms par unikālu, jo šobrīd reģionā un valstī kopumā ir pieejams ļoti ierobežotā apjomā, līdz ar to daudzi no muzejos esošajiem kultūrvēsturiskajiem objektu krājumiem paliek nerestaurēti,” uzsver A.Iljina.

Foto: Jelgava.lv