Aprīlis pasaulē un Jelgavā

Aprīļa senais nosaukums ir sulu mēnesis, savukārt lietuviešiem tas ir sultekis vai Velyku mėnuo, bet mūsdienās – balandis.
Aprīlis ir īpašs mēnesis. Jo tas vienīgais no visiem divpadsmit sākas ar jokiem. Joku diena 1. aprīlī ar jautrām izdarībām tiek svinēta jau vairākus gadsimtus dažādās pasaules malās.
Joku mēnesis
Ir vēsturnieki, kas uzskata, ka 1. aprīlis kā joku diena pirmo reizi datējama ar 1582. gadu, kad Francija no Jūlija kalendāra pārgāja uz Gregora kalendāru, sākot jaunu laika skaitīšanas sistēmu, kurā gads tiek dalīts 365 dienās un 12 mēnešos, kam pamatā ir Mēness fāzes. Jāpaskaidro, ka Jūlija kalendārā gada pirmā diena bija pavasara sākums, aptuveni 1. aprīlis, raksta vietne “History”. Cilvēki, kas kavējās ar jauno pārmaiņu ieviešanu un kuriem bija grūti pierast, ka jaunais gads sākas ar 1. janvāri, turpināja gadu maiņu atzīmēt marta pēdējā nedēļā. Savukārt citi par viņiem sāka jokot un apsmiet.
Pastāv arī versija, kas saista 1. aprīļa joku dzīšanu ar Senajā Romā svinētajiem dievietes Kibeles svētkiem, kuru dalībnieki pārģērbušies jokainos tērpos un izjokojuši līdzpilsoņus. Tradīcija, iespējams, saglabājās kādreizējās Romas provincēs arī pēc tam, kad pats dievietes kults bija zudis pagātnē līdz ar vareno impēriju. Tomēr 1. aprīļa joki ir plaši izplatīti arī tajā Eiropas daļā, līdz kurai Romas vara nekad nesniedzās, – Skandināvijā, Polijā, Ukrainā, arī Baltijā. Var jau pieņemt, ka tie šurp atnākuši gadsimtu gaitā, taču tiek arī minēts, ka saknes tiem varētu būt rodamas senās gadskārtu ieražās. Samērā tuvu 1. aprīlim ir pavasara ekvinokcija, kad izsenis svinētas ziemas beigas un pavasara sākums. Kā norāda folkloristi, šādiem svētkiem parasti ir raksturīgas izdarības, kuras ikdienā nav pieņemtas vai pat ir sodāmas, un tāda, protams, ir arī izāzēšana, sevišķi, ja to atļaujas, teiksim, bērni pret vecākiem vai kalpi pret saimnieku.