Andra Ozola
34% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzturā lieto ne vairāk kā divas olas nedēļā, un tikai 2% vispār nelieto olas uzturā, secināts “Mēness aptiekas” rīkotajā aptaujā.
Starp tiem, kuri norādījuši, ka uzturā lieto ne vairāk kā divas olas nedēļā, visvairāk jeb 42% – ir vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem, bet reģionālā griezumā nav konstatētas ievērojamas atšķirības.
Vēl 22% respondentu norādījuši, ka katru dienu apēd pa vienai olai, un šāds paradums vairāk vērojams vecumā no 30 līdz 74 gadiem. Turklāt Zemgalē 30% aptaujāto apstiprinājuši, ka katru dienu uzturā lieto vismaz vienu olu, bet, piemēram, iedzīvotājiem Vidzemē, Rīgā šāds paradums vērojams pat uz pusi mazākā apmērā.
Vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem vērojams, ka gados jaunie cilvēki olas uzturā patērē vismazāk, piemēram, starp visām vecuma grupām šajā respondenti visbiežāk jeb 25% gadījumos atbildējuši, ka olas lieto tikai kā ēdiena sastāvdaļu, bet ne atsevišķi. Savukārt atšķirībā no jauniešiem tikai 12% līdz 15% gados vecāki cilvēki izmanto olas kā ēdiena sastāvdaļu.
Tāpat iedzīvotāji Latgalē norādījuši visbiežāk (21%), ka olas lieto tikai kā ēdiena sastāvdaļu. Salīdzinoši vismazāk ir to iedzīvotāju, kuri olas nelieto uzturā – tikai 2%, bet arī šajā gadījumā gados jaunākie visbiežāk sacījuši, ka olas nelieto, savukārt vecumā no 60-74 gadiem tādu atbilžu nav bijis.
“Veselības centru apvienības” uztura speciāliste Anita Baumane, komentējot aptaujas datus, atzīst, ka nav skaidrs, kāpēc gados jauni cilvēki norādījuši, ka olas ēd retāk, un vairāk tikai kāda ēdiena sastāvā, jo olās ir uzturvielas un vitamīni, ko jauniešiem būtu svarīgi uzņemt regulāri.
Viņa norādīja, ka olbaltumvielas, kas veido, atjauno un aizsargā organisma audus, ir svarīgas augšanas un attīstības procesos.
Vienlaikus viņa atzīmē, ka pieaug dažādu alerģiju, tostarp arī no olām, biežums, tādēļ, ja rodas aizdomas par alerģiju, viņa iesaka vērsties pie alergologa, nevis pašiem uzreiz noteikt diagnozi. Tas īpaši attiecināms uz bērniem mazā vecumā.
Sākot no septiņu mēnešu vecuma, zīdainim var piedāvāt nogaršot termiski apstrādātu olu – gan dzeltenumu, gan baltumu, vislabāk cieti novārītu. Pirmajā reizē tā varētu būt aptuveni viena ceturtā daļa no tējkarotes. Attiecīgi, ja alerģiskas reakcijas nenovēro, daudzumu pakāpeniski var palielināt, nepārsniedzot trīs līdz piecas olas nedēļā, skaidro Baumane.
Savukārt gados vecākiem cilvēkiem nepieciešamība pēc olbaltumvielām nedaudz palielinās. Attiecīgi, lai saglabātu optimālu muskuļu masu un labu veselību, katru dienu pietiekamā daudzumā jāuzņem olbaltumvielas.
Foto: publicitātes
Reklāma