Andra Ozola
Reizi nedēļā vai pat biežāk pārēsties mēdz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs, liecina “Benu” aptiekas veiktā aptauja.
“Tamro Latvija” mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītāja Agnija Greiziņa aģentūru LETA informēja, ka regulāra pārēšanās un našķēšanās starp ēdienreizēm Latvijas iedzīvotāju vidū ir izplatīta parādība arī ikdienā. Kopumā reizi nedēļā vai pat biežāk pārēsties mēdz 27% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, tikmēr 61% respondentu starp ēdienreizēm regulāri našķējas.
Tāpat pāris reižu mēnesī pārēsties mēdz 20% Latvijas iedzīvotāju, 22% to dara retāk nekā pāris reizes mēnesī, bet 25% respondentu norādījuši, ka nemēdz pārēsties. Salīdzinot rezultātus pēc dzimuma, secināms, ka nedaudz biežāk pārēdas sievietes. Vīriešu vidū vismaz reizi nedēļā pārēdas 25% respondentu, bet sievietēm šis rādītājs ir 28%.
Tikmēr, analizējot iegūtos datus pēc vecuma, novērojama sakarība starp respondentu vecumu un pārēšanās biežumu, proti, gados jaunāki cilvēki pārēdas ievērojami biežāk. Piemēram, vecumā no 18 līdz 24 gadiem vismaz reizi nedēļā pārēdas 45%, vecumā no 25 līdz 34 gadiem – 36%, no 35 līdz 44 gadiem – 29%, no 45 līdz 54 gadiem – 24%, no 55 līdz 63 gadiem – 20%, bet vecumā no 64 līdz 75 gadiem šis rādītājs ir 14%.
Uztura speciāliste Liene Sondore uzskata, ka mūsdienās apkārt ir daudz dažādu kārdinājumu, un pasaules vēsturē cilvēkiem nekad nav bijis tik daudz iespēju, lai tiktu pie ēdiena, pašiem to negatavojot. Apkārt ir dažādi kairinātāji, kas cilvēkus mudina ēdienu pirkt aizvien vairāk, našķēties biežāk un regulāri pārēsties, – tās ir reklāmas, košas krāsas un skanīgi saukļi.
Lai arī ēdiens ir viena no galvenajām baudām, tomēr bieži tas pilda arī stresa noņemšanas un mierināšanas funkciju – mēs ēdam gan labos, gan ne tik labos brīžos, norāda uztura speciāliste. Vienlaikus jāsaprot, ka pārmērīga ēšana organismam nenāk par labu.
Regulāra pārēšanās izraisa smaguma sajūtu vēderā, rada nogurumu, kā arī lielu slogu kuņģim un zarnu traktam. Tāpat biežas pārēšanās rezultātā var ciest vielmaiņa, palielinās svars, paaugstinās riski saslimt ar otrā tipa diabētu, sirds un asinsvadu slimībām, locītavu saslimšanām un citām kaitēm.
Sondore skaidro, ka Covid-19 laikā, kad daudzi turpina strādāt attālināti, nereti darba, atpūtas un ēšanas režīms ievērojami mainās un robežas starp “darbu un mājām” ir izplūdušas. Bieži vien attālinātajā darbā cilvēki ēd steigā un nesakošļājot ēdienu, jo ir stresa stāvoklī. Šādos apstākļos daudz būtiskāka kļūst ēdienreižu plānošana, kas ietver iepirkumu saraksta veidošanu, pašu iepirkšanās procesu un ēdiena gatavošanu.
Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju “SKDS”, aptaujājot 1001 respondentu.
Foto: pixabay.com
Reklāma