Ar sirdi zvaigznēs, Āfrikā, mākslā un mūsu pašu zemītē

Lai gan februāris ir gada īsākais mēnesis, jubilāru birums nav mazāks. Šogad februārī savas apaļās jubilejas svin ģeogrāfs, ģeologs Ivars Strautnieks, ūdensmotosportists Uģis Gross, māksliniece, gleznotāja, pedagoģe Marita Landau, mežzinātnieks, ekologs Imants Liepa. Bet atdusas vietās svecītes plīvos par godu datorzinātnieka RTU mācībspēka Alda Bauma, mākslinieka, gleznotāja Pāvila Lūciņa, LLU Lauku inženieru fakultātes prodekāna Kārļa Siļķes, aktrises Elzas Radziņas un daudzu citu dzimšanas dienām.
Šodien vairāk par četriem februāra jubilāriem, kuri svinētu skaistas, apaļas jubilejas un kuru dzīves gājums ir apbrīnas vērts.
Pēc pases latvietis, bet sirdi pazaudējis Āfrikā
Ziedonis Ligers bija latviešu etnogrāfs, jurists un mākslas vēsturnieks. Mūža lielāko daļu pavadījis Francijā, kur aktīvi pievērsies afrikānistikai, kļūdams par vienīgo plašāk zināmo šīs jomas pētnieku no Latvijas.
Dzimis 1917. gadā Petrogradā kalēja ģimenē, pēc Pirmā pasaules kara ģimene atgriezās Latvijā. Bērnību un jaunību pavadījis mājās “Ziedoņi” Kalnciema pagastā, kur tēvam agrārās reformas rezultātā iedalīta zeme. 1931. gadā absolvēja Kalnciema pamatskolu un uzsāka mācības Rīgas 2. ģimnāzijā. 1936. gadā uzsāka studijas Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, taču paralēli apmeklēja lekciju kursus arī Filoloģijas fakultātes vēstures nodaļā. Studiju laikā devās uz Franciju, Beļģiju, Vāciju un citām valstīm, kur studēja arhīvu un muzeju materiālus. 1939. gadā Ligers sāka strādāt Filoloģijas fakultātē par Etnogrāfijas katedras subasistentu. Šajā laikā aktīvi vācis materiālus par latviešu etnogrāfiju, īpaši pievēršoties zvejas tradīcijām. 1939. gadā apprecējās ar Gaidu Ginteri un strādāja Berlīnē, kur izturēja diploma pārbaudi krimināltiesībās.