SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» aicina ziņot par sadzīves atkritumu nelegālajiem izmetējiem
Ērtajam konteineru novietojumam Jelgavā ir arī negatīvās puses – no atkritumiem viegli, bet nelegāli var atbrīvoties personas, kuras izvairās noslēgt obligātos līgumus par atkritumu izvešanu, vai arī tie, kuri vēlas ieekonomēt, nemaksājot par visu radīto sadzīves atkritumu apjomu.
Katram iedzīvotājam un uzņēmumam jābūt līgumam par atkritumu apsaimniekošanu, bet tos izmest citiem paredzētajos konteineros ir aizliegts. Izņēmums ir dalīti savāktie atkritumi, kurus drīkst nogādāt speciālajos konteineros vai dalītās vākšanas laukumos (P.Lejiņa ielā 6, Salnas ielā 20 vai Ganību ielā 84).
Risinājums – noslēgt līgumu par atkritumu izvešanu
Jelgavā sadzīves atkritumu konteineri daudzviet novietoti daudzdzīvokļu māju iekšpagalmos vai pat ielu malās, lai nodrošinātu ērtu atkritumu savācējmašīnu piekļūšanu.
Līdz pat desmit procentiem sadzīves atkritumu, kas nonāk konteineros Jelgavā, tiek izmesti nelegāli. Ar to nelegālajiem izmetējiem nemierā ir gan apkārtējo māju iedzīvotāji, gan arī uzņēmums «Jelgavas komunālie pakalpojumi», kas šogad plāno samazināt nelegāli izmesto atkritumu apjomu.
Piemēram, laukumā pie 4. līnijas un Kooperatīva ielas daudzdzīvokļu mājām stāv divi 1100 litru konteineri, kas paredzēti stiklam, plastmasai un papīram, kā arī vēl divi konteineri nešķirotiem sadzīves atkritumiem. 4. līnijas 3. nama iedzīvotājs Edgars stāsta, ka ievērojis attālāku kaimiņieni, kas dzīvo kādā no 4. līnijas savrupmājām un bieži vien, pastaigājoties ar suni, nesusi savu atkritumu maisu uz kaimiņu konteineru. Par to viņš informējis Pašvaldības policiju, kas kontrolē Jelgavas pilsētas saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas ievērošanu. Policijas darbinieki «nelūgtajai viešņai» piemērojuši naudas sodu, un viņai nācās noslēgt līgumu ar «Jelgavas komunālajiem pakalpojumiem». Viena 140 litru konteinera izvešanas reize iedzīvotājiem Jelgavā maksā 2,28 eiro, bet 240 litru – 3,91 eiro.
Pagājušajā nedēļā līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu noslēdzis arī kaimiņos esošais garāžu kooperatīvs. Savulaik 4. līnijas 3. nama iedzīvotājiem bijis strīds ar tiem garāžu īpašniekiem, kas mājā nedzīvo, bet konteinerus piepilda. Kooperatīva vadītājs Andris Puriņš rāda, ka nu jau vairākas dienas garāžām ir savs atkritumu konteiners. Taču viņš nav mierā ar to, ka netālajā grāvmalā vecas mēbeles un citu nevajadzīgus krāmus sagāzuši, visticamāk, tuvāko savrupmāju iedzīvotāji. «Pavasara talkā ar piedrazoto grāvja malu lūkosim tikt galā,» apņēmies A.Puriņš. SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» saviem klientiem reizi mēnesī pēc pieteikuma saņemšanas bez papildu maksas izved lielizmēra atkritumus.
Maisus izkrauj no automašīnām
«Būsim pateicīgi iedzīvotājiem, kuri informēs par gadījumiem, kad sadzīves atkritumu konteinerus piepilda tie, kas par tiem nemaksā,» norāda «Jelgavas komunālo pakalpojumu» valdes loceklis Alvils Grīnfelds. Pagājušajā nedēļā iedzīvotāji ziņojuši par kādu konteineru laukumu Pārlielupē, kur kāds regulāri izmetot izjauktu ledusskapju plastmasas detaļas.
«Jelgavas komunālo pakalpojumu» darbinieks Aivars Vilciņš novērojis, ka visbiežāk lielus atkritumu maisus tie, kas vēlas no akritumiem atbrīvoties nelegāli, pie daudzdzīvokļu māju konteineriem ar automašīnām pieved pirmdienu rītos. Savukārt viņa kolēģis Dainis Timermanis, kurš mēģinājis pārkāpējus nofotografēt, redzējis, kā pie konteineru laukuma Asteru ielā piebrauc kravas mikroautobuss, no kura izkāpj celtnieks darba formā un divos piegājienos piepilda konteineru ar maisiem, kas pilni būvgružu.
Jelgavas Pašvaldības policijas Pilsētas iecirkņu grupas vecākais inspektors Sandris Miezis stāsta, ka no «Jelgavas komunālajiem pakalpojumiem» saņem informāciju par adresēm, no kurām atkritumi netiek izvesti. S.Miezis paskaidro: «Reaģējot uz sūdzībām par to, ka pie atkritumu konteineriem nolikti būvgruži vai citi sveši atkritumi, ārpus kārtas pārbaudām, vai apkārtējo māju saimnieki ir noslēguši līgumus par atkritumu apsaimniekošanu.» Viņš piebilst, ka bieži vien pārkāpējus noķert nav grūti, jo sūdzības par tiem tiek iesniegtas ar pierādījumiem – fotogrāfijām, ko iedzīvotāji uzņem ar mobilajiem telefoniem un kurās fiksēti pārkāpēju automašīnu numuri. Ja soda nauda tiek iekasēta pārkāpuma vietā, soda apmērs ir līdz 30 eiro. Ja pārkāpējs uz vietas atsakās maksāt, tiek sastādīts un Administratīvajai komisijai izskatīšanai nosūtīts administratīvā pārkāpuma protokols. Soda naudas apmērs, kuru tā var piespriest, ir līdz 350 eiro fiziskām personām, bet juridiskām personām – līdz 1400 eiro. «Cenšamies strādāt preventīvi, lai panāktu to, ka pārkāpumi nenotiek, kā arī ne vienmēr pārkāpēji tiek saukti pie administratīvās atbildības, ja tie nožēlo izdarīto un novērš zaudējumus, kurus radījuši,» atzīst S.Miezis.
2013. gadā sodīti arī 12 uzņēmumi, kuri nebija noslēguši līgumus par atkritumu izvešanu, stāsta Evita Beitlere, Valsts vides dienesta Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas vadītāja. Soda naudā uzņēmēji un iestādes samaksājušas 2900 latu. «Vairāk starp mazo uzņēmumu īpašniekiem gadās, ka atkritumus neatļauti sadedzina vai izlej ne tur, kur vajag. Šādus pārkāpējus cenšamies vest pie prāta,» norāda E.Beitlere. ◆
Atkritumu nelegālo izmetēju «iecienītākie» konteineru laukumi Jelgavā
Lāčplēša ielā pie 17., 19. un 21. nama
Brīvības bulvārī pie Zvaigžņu dīķa
Lidotāju ielā
Atmodas ielā pie 66., 68. un 70. nama
Asteru un Māras ielas krustojumā
Meiju ceļā pie 14.,16. un 30. nama
Pērnavas ielā 20
