Kamēr daļa Jelgavas iedzīvotāju domā par to, kā paglābt savu kustamo un nekustamo mantu un arī paši sevi no plūdiem, likumsakarīgi, ka otrajā plānā ir palicis jautājums par to, ka palu ūdens nodara kaitējumu projektiem, kuros pilsēta un arī Eiropas Savienība ieguldījusi miljonus.Lūk, daži piemēri: Pasta sala un teritorijas ap Lielupi un Driksu. To labiekārtošanā ieguldīta krietna naudas summa, taču, sākoties pavasara paliem, kas Jelgavā nemaz nav tik reta parādība, liela daļa šo teritoriju ir zem ūdens, par spīti tam, ka Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš pirms gada iejutās arī plūdu prognozētāja ādā, paziņojot, ka tie Jelgavu neskars 100 gadus.Man nav skaidrs, kur bija pamats šādām pārdrošām prognozēm, ja iepriekšējie plūdi bija tikai 2010. gada pavasarī, kas nozīmē – pirms nieka trim gadiem.Šādi izteikumi komplektā ar daudzmiljonu projektiem, kas realizēti ap Lielupi un Drisku, ir nekas vairāk kā nesaimnieciska rīcība un bezatbildīga attieksme no Jelgavas mēra un Domes valdošās elites puses pret nodokļu maksātāju naudu un Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem.Es nesaku, ka nevajag izmantot iespējas, ko mums dod Eiropa, lai attīstītu un padarītu Jelgavu sakoptāku. Mana iebilde ir par to, ka tas tiek darīts, neskatoties pagātnē un nedomājot par nākotni.Ja Lielupe un Driksa tomēr applūst ik pa trim vai četriem gadiem, ir vērts padomāt, kā attīstīt šīs vietas, ņemot vērā iespējamos pavasara palus. Kaut vai viens piemērs. Ir labi, ka mums Lielupes krastā ir «JIC biznesa inkubators», jo tā ir vēl viena iespēja atbalstīt jaunos uzņēmējus (lai gan naudas cirkulācija šajā iestādē arī ir plašākas iztirzāšanas vērta).Taču, atgriežoties pie plūdiem. Vai šo ēku tiešām vajadzēja celt tik tuvu Lielupei, zinot, ka tā pavasaros mēdz applūst?Tas pats stāsts ir arī ar izdaudzināto Pasta salas attīstības projektu. Tikai šī gada sākumā tika sākts projekts «Pasta salas labiekārtošana un upju kā tūrisma un aktīvās atpūtas produkta veidošana Jelgavā». Tā mērķis ir labiekārtot Pasta salu kā daudzfunkcionālu atpūtas, kultūras un sabiedrisko aktivitāšu vietu. Tā kopējās izmaksas – vairāk nekā viens miljons latu. Pašvaldības finansējums ir 148 202 lati.Viss jau būtu skaisti, ja vien šī pati Pasta sala nebūtu tā vieta, kas pavasara plūdos applūst pirmā. Tiem Jelgavas Domes deputātiem, kuri šo projektu atbalstīja, vajadzētu to zināt. Manuprāt, tas liecina tikai par nesaimniecisku vienas dienas domāšanu.Manā skatījumā Jelgavas Domes valdošās elites mērķis ir viens – ātri uzcelt un pēcāk pompozi atklāt. Saprotams, par to gari un plaši uzrakstot pašvaldības finansētajā «Jelgavas Vēstnesī». Tajā pašā izdevumā šajās dienās, kad pilsētnieki cīnās ar plūdiem, par ūdens radītajām nedienām ir tikai viens video sižets. Laikā, kad lielajos medijos jauna informācija par situāciju ir teju vai ik pēc vairākām stundām.
