Vakar jelgavniecei Aleksandrai Rubcovai apritēja 100 dzimšanas diena.
Vakar jelgavniecei Aleksandrai Rubcovai apritēja 100 dzimšanas diena.
Kādā no Lielās ielas daudzstāvu namiem vienistabas dzīvoklītī mitinās simtgadniece, viņas meita Tamāra un mazdēls Vladimirs.
Jau turpat divus gadus Aleksandra guļ uz gultas un nevar staigāt, arī skaidri runāt un dzirdēt māmuļa vairs nespēj, tādēļ lielākās rūpes gulstas uz meitas pleciem, kurai arī ir jau tuvu 70. Tamāra ir 2. grupas invalīde un pati aprūpē savu dēlu 1. grupas invalīdu.
Jubilāre dzimusi tieši pirms gadsimta 5. augustā Ludzas rajona lauku mājās. Mūža lielāko daļu gaviļniece strādājusi laukos, galvenokārt, slaukusi govis, taču pratusi darīt arī visus pārējos darbus. Pasaulē laidusi divas meitas un dēlu, tagad viņu priecē trīs mazbērni, četri mazmazbērni un viens mazmazmazbērniņš.
Karā zaudējusi vīru un 50 gadu vecumā uz dzīvi pārcēlusies pie meitas Jelgavā. Tā viņi divi invalīdi un uz gultas gulošā māmuļa dzīvo mazā, šaurā vienistabas dzīvoklītī.
Bēdīgi arī tas, ka tik cienījama vecuma cilvēkam valsts mēnesī neatvēl vairāk par 39 latu lielu pensiju. Tiesa, apaļajā jubilejā dome gaviļniecei uzdāvināja 100 latu.
Iespējams, ka māmuļa vēl tagad spētu staigāt, ja vien pirms dažiem gadiem nebūtu kritusi un lauzusi abas kājas. Tā bija arī vienīgā reize mūžā, kad jubilāre gulēja slimnīcā.
Aleksandra saprot, ka nodzīvot tik garu mūžu nav joka lieta. Tuvu simtam nodzīvojusi arī jubilāres māsa, kas tagad jau aizsaulē. Aleksandras kundze var būt pateicīga savai meitai, kurai joprojām pietiek spēka māmuļu kopt un apmīļot. Kas zina, vai tik garš mūžs būtu nodzīvots pansionātā un vai to spētu izturēt arī pati meita Tamāra.
