Atklājumi, ko arheologi izdarīja astoņdesmitajos gados, izrādījās sensacionāli, jo kardināli mainīja seniedibinātos uzskatus, ka Jaunajā pasaulē civilizācijas radušās daudz vēlāk nekā Vidējos Austrumos un Āzijā.
Atklājumi, ko arheologi izdarīja astoņdesmitajos gados, izrādījās sensacionāli, jo kardināli mainīja seniedibinātos uzskatus, ka Jaunajā pasaulē civilizācijas radušās daudz vēlāk nekā Vidējos Austrumos un Āzijā.
Joprojām norisinās izrakumi aptuveni 50 upju krastos Peru Andu rietumu nogāzēs. Tie devuši neapstrīdamus pierādījumus, ka pirms 4000 vai 5000 gadiem, apmēram vienlaicīgi ar Mezopotāmijas un Nīlas ielejas kultūrām, tur pastāvējusi augstu attīstīta civilizācija, kas savu izpausmi visspilgtāk radusi tempļos futbola laukuma lielumā.
Ar 1000. gadu tiek datēti Inku civilizācijas pirmsākumi Dienvidamerikā. Grūti atrast vēl otru sabiedrību, kurā tik uzskatāmi būtu iedzīvināti kolektīvie ideāli, sevišķi tas sakāms par lauksaimniecības sistēmu, kas reizumis tiek raksturota kā agrārais komunisms. Nepastāv praktiski nedz privātīpašums, nedz izvēles brīvība. Visa sabiedrība strukturēta piramīdveida pakāpienos. No valdnieka līdz «zemākajam» sabiedrības loceklim katram ir sava noteikta un reizē «garantēta» vieta kopējā struktūrā. Iespējams, ka tieši tāpēc saujiņai spāņu izdodas to pēcnācējus tik viegli pakļaut.
1000. gads ir arī Tolteku impērijas rašanās laiks Amerikā. Tolteku sabiedrība atšķirībā no inkiem ir vairāk militāri nekā teokrātiski strukturēta. 11. gadsimts ir arī laiks, kad sākas maiju civilizācijas pēdējais uzplaukums, kurā jau daudz iezīmju no tolteku kultūras.
Maiji bija talantīgi astronomi, kuri vēsturiskā laika skaitīšanu saskaņoja ar kosmiska mēroga parādībām. Tolteki lietoja saules kalendāru ar 365 dienām un vienu papildu dienu ik ceturto gadu. Maiju laika skaitīšanas sistēma komplicētības, izsmalcinātības un matemātiskās simetrijas ziņā saules kalendāru būtiski pārspēja. Maiju kalendārs bija precīzāks nekā jebkurš no tiem, kuri Eiropā tika lietoti līdz 1582. gadam, kad Jūlija kalendāru reformēja pāvests Gregors XIII.
Turklāt šis kalendārs kalpoja kā informācijas avots, kurā ziņas par tradicionālajiemn rituāliem, mitoloģiju un vēstures notikumiem bija apvienotas ar gadalaiku ciklu un astronomiskajiem datiem.
Lielai daļai mūsdienu gvatemaliešu dzīslās rit maiju asinis, un viņi joprojām runā maiju dialektos.
1085. gadā anasazi – tautas, kas 1. gadsimtā radīja jaunu zemkopju kultūru mūsdienu Arizonas, Ņūmeksikas, Kolorādo un Jūtas teritorijā, – pabeidza Pueblo Bonito būvi. Pueblosi ir kanjonos vai kalnu nogāzēs izbūvētas mājas no smilšakmens un saulē kaltētiem ķieģeļiem. Šādas ēkas tika veidotas vairākos stāvos, un tajās bija simtiem istabu. Pueblo Bonito ir lielākais no šiem daudzdzīvokļu namiem, kura uzcelšanai anasaziem bija nepieciešami vairāk nekā simts gadu.
11. gadsimta beigas ir arī vienas no ievērojamākajām dienvidrietumu kultūrām noriets. Tās izzušana ir vēl viena līdz šim neatrisināta Amerikas seno civilizāciju mīkla.
Tai pašā laikā tiek iznīdēta brīvzemniecība Bizantijā, Japānā dzimst feodālisms – grūti izskaidrojamu iemeslu pēc – gluži kā Rietumeiropas feodālisma dvīņubrālis.
Bet ķīnieši mācās iespiest grāmatas – tā ir pasaule, kuras atklāšana Rietumiem vēl ilgi jāgaida. Sunu dinastijas imperatori Ķīnā atjauno pagājušā gadsimta sākumā sagrauto pārvaldes sistēmu līdz ar visu centralizēto birokrātijas aparātu.
1021. gadā dzimst dzejnieks un filosofs Vans Anši, kas 11. gadsimta nogalē uzsāk reformu kustību pret birokrātu patvaļu, par tiesu taisnību. Viņš pieprasa, lai ierēdņi prastu orientēties savā jomā.
Tajā laikā par profesionalitātes kritēriju tiek uzskatītas zināšanas klasiskajā literatūrā. Vislielākā Vana Anši programmas daļa ir veltīta lauksaimniecības atbalstīšanai – viņš cenšas panākt, lai tiktu garantēts noteikts daudzums valsts iepirkuma un piešķirti lēti kredīti uz nākamās ražas rēķina. Jāatzīst, ka Vana radikālie priekšlikumi Ķīnā tika ieviesti tikai pēc 1000 gadiem, bet Latvijā ir aktuāli vēl šodien.
