Pa izplaukušu pieneņu klātām meža pļavām un gar ziedošu ievu krūmiem Misas un Iecavas krastos pagājušajā sestdienā aizvijās 25 kilometrus garā tradicionālā Ozolnieku velotūre. Tās dalībnieku skaits jau vairākus gadus ir apmēram pieci simti, un arī šoreiz tas nebija mazāks. Jaunākie braucēji, kuri paši veica distanci, bija pirmsskolas vecumā, bet vecākajam tūres dalībniekam Edgaram Račim šis ir jau 85. pavasaris.
Pirmos septiņus kilometrus līdz Cenas upes tiltam vecajā Rīgas ceļā velotūre veica 50 minūtēs. Šajā ceļa posmā visšaurākā un laikietilpīgākā vieta bija pusotru metru platais Misas gājēju tilts pie Mušķu kapiem un LLU Zirgkopības mācību centra. Taču, stāvot rindā, velobrauciena dalībnieki moži aprunājās cits ar citu, kā arī baudīja apkārtējo ainavu.
Piedāvā nomainīt sedlus
Lai sastrēguma brīdi padarītu interesantāku, Ozolnieku novada domnieks un LLU profesors Guntis Rozītis bija izvedis no staļļa apsedlotu zirgu, ar ko piedāvāja instruktora vadībā pajāt.
Tālāk velotūre virzījās gar Dalbes baznīcu un pa gājēju tiltiņu šķērsoja Rīgas–Jelgavas šoseju. Dažu minūšu atpūtas brīdis bija autostāvvietā pie deviņdesmito gadu sākumā uzņēmēja Mārtiņa Arnīša būvētā, taču tā arī nepabeigtā viesnīcas kompleksa, kas tautā iesaukts par Beižas māju. Tas joprojām izskatās pamests. Šajā atpūtas brīdī viens no vecākajiem velotūres dalībniekiem Anatolijs Zibikovs, kurš 1997. un 1999. gadā Grieķijā noskrēja 346 kilometru garo spartatlonu, «Ziņām» aktualizēja, ka joprojām Ozolnieku ciemā nav pienācīgi sakārtots Rīgas ielas gājēju un velosipēdistu celiņš, kuru bīstami pārtrauc krustojumi ar Spartaka, Pļavu, Meliorācijas, Celtniecības un Ziedoņa ielu.
Izbraucot no Dalbes ciema, velotūre iegriezās mežā un gar Mežmaļu mājām, Pēternieku un Ķempju purvu pie Jaunzemju kapiem sasniedza Branku ceļu. Pirms finiša Ozolnieku stadionā beidzamā pietura bija pie Ozolnieku stacijas, kur blakus Ozolnieku ezerā jau trenējās ūdensslēpotāji.
Pusaudžiem vēl nav gana
Finišā Ozolnieku stadionā tika apbalvoti gan jaunākie, gan vecākie tūres dalībnieki, kā arī kuplāk pārstāvētās ģimenes. Priekšnesumu sniedza jaunās mākslas vingrotājas, bet zemessargi lauka virtuvē bija sagatavojuši griķu biezputru ar gaļu. Kaut arī spēki bija manāmi patērēti, pusaudži izmantoja zemessargu piedāvāto izdevību iepazīties ar šaujamieročiem.
Vecākais Ozolnieku velotūres dalībnieks rīdzinieks Edgars Račis (dzimis 1929. gadā) «Ziņām» pastāstīja, ka pērn viņš nominies 12 tūkstošus kilometru jeb vidēji apmēram 33 kilometrus dienā. Nekādu citu jaunības eliksīra recepšu viņam neesot. «Es kādreiz saku, ka man ir 58, nevis 85 gadi,» pasmaidot piebilda sirmais vīrs. No Rīgas uz Ozolniekiem viņš bija atbraucis ar velosipēdu un tāpat solīja arī doties atpakaļ.
Ozolnieku tūres aizsācējs Ozolnieku sporta centra direktors Rolands Baranovskis teic, ka pirms 15 gadiem, kad tūrē izbrauca 50 Ozolnieku fizkultūriešu, viņš nevarējis iedomāties, ka šī pasākuma dalībnieku skaits ar laiku desmitkāršosies. ◆
