Jelgavā izspēlēts Latvijas mēroga novusa turnīrs – uz federācijas kausa izcīņu Mātera ielas hallē pulcējās 16 pēc reitinga labākie jaukto dubultspēļu pāri. Spēles sākās vispirms četrās apakšgrupās, pēc tam jau pēc izslēgšanas principa par titulu cīnījās astoņi labākie. Par līderu ļoti līdzīgajiem spēkiem liecināja finālmačs starp Ilzi Lāci/Uldi Kampānu un Valdi Čunku/Irēnu Vilkoicu – lai tiktu līdz nepieciešamajai piecu setu uzvarai, bija nepieciešami visi deviņi, un pēdējo savā labā noslēdza Valdis ar Irēnu.
Abu pāru iekļūšana finālā savā ziņā likumsakarīga – visi četri ir arī starp Latvijas līderiem individuālajā spēlē. “Rīgas satiksmes” darbiniece Irēna turklāt šāgada vicečempione, bet “Aldara” galvenais alus meistars Valdis, kura novusista karjerā ir arī ar studiju laiku Jelgavā saistīts posms, – čempions.
“Paveicās,” ar atturīgu smaidu par saviem panākumiem teic “eksjelgavnieks”, bet turpmākajā sarunā noskaidrojas, ka šāds vaļasprieka līmenis nenāk bez darba.
– Kad un kā iepazini novusu?
Pirmā iepazīšanās bija Saldū, no kurienes nāku, bet nopietnāk ieinteresējos, mācīdamies Kandavā, kur uzzināju, ka vietējo novusistu pulkā ir arī mūsu tehnikuma direktors. Sadabūju savu kiju, ripu un sāku lēnām skatīties, kā tas notiek.
– Personīgā kija un ripa varētu būt pirmie nopietnas pieejas liecinieki?
Savā ziņā jā. Ripām atšķirīga koka cietība, kija mēdz būt garāka, īsāka, smagāka vai vieglāka. Katrs no “ieročiem” prasa individuālu pielāgošanos. Oficiālos turnīros jāievēro arī Latvijas Novusa federācijas standarti, īpaši jau ripām, iekļaujoties to noteiktajos svara gramos un izmēru milimetros. Strīdīgu situāciju risināšanai spēļu tiesneša rīcībā agrāk bija arī svariņi un attiecīgs lineāls, pēdējos gados nopietnos turnīros tiek pieprasītas ripas jau ar federācijas zīmogu, bet čempionātu un kausu finālos, kā šoreiz, spēlējam ar pašas federācijas ripu un kauliņiem. Kija gan joprojām katram sava.
– Atgriežoties pie studiju laika Jelgavā: bakalaura grāds pavēra ceļu karjerai profesijā, vai ir ko teikt par šo gadu nozīmi arī novusa pieredzē?
Kad 2001. gadā iestājos LLU pārtikas tehnologos, atradu novusistus arī Jelgavā. Jāņa Bertuka organizatoriskajā vadībā spēlējām kādreizējās SCO bāzes telpās Tērvetes ielā, vēlāk atradās mājvieta Ekonomikas fakultātē. Vietējās sacensībās dalībnieku bija ap padsmit, bet uz regulāriem treniņiem gan nāca tikai kādi seši. Audzēt meistarību pamazām jau varēja arī mūsu mazajā pulciņā, tomēr jāatzīst, ka nebija īsti, kas pamāca.
– Dzirdēts, ka novusu var iemācīties, vienkārši spēlējot: jo vairāk to dari, jo labāk sanāk?
Es uzskatu, ka vispirms ir individuāli jāapgūst pamatlietas: kā kauliņu šķelt, kā pārraut, kā nospiest. Līdz ar sitienu prasmi rodas arī iekšēja pārliecība. Kad to esi ieguvis, tad var sākt spēlēt. Tā arī pats esmu darījis. Pēc tam nāk taktika – kad, sitot vienu kauliņu, vari pacelt citu jau nākamajai kombinācijai. Labi, ja kāds lielmeistars gadās blakus. Jelgavas laikā, atceros, vairākus sitienus tā iemācījos no to gadu Latvijas sieviešu novusa līderes Maijas Balakas.
– Individuālajā čempionātā šogad piedalījās teju četri simti vīru, un tev šādā konkurencē jau otrs čempiona tituls. Jādomā, tikpat nopietni trenējies joprojām?
Vērtīgi, ka “Rīgas satiksmes” klubā, kuru pārstāvu arī komandu sacensībās, ir spēcīgāki sparingpartneri. Treniņos, kur reizi nedēļā pavadu ap trim stundām, viens otru pamācām, apspriežam situācijas. Bet sākums, protams, ar klasisko iesildīšanos – kauliņu nogriez, nospied, pārrauj. Ja gribi krāt un uzturēt meistarību, arī treniņiem jāpieiet nopietni. Ja galvenā motivācija ir vienkārši iespēja pabūt ārā no mājas, tad rezultāta nebūs. Man, iespējams, kondīciju uzturēt palīdz arī skriešana, rogainings, ar ko pēdējā laikā nodarbojos, jo novusa turnīri mēdz būt gari. Individuālajā čempionātā pat – sākām desmitos un beidzām gandrīz pusnaktī.
– Ir dzirdēts, ka vīri spēj iesist visus astoņus kauliņus pēc kārtas 20 reižu, tad jau arī spēles ilgums ievelkas. Vari pateikt, cik pats esi tā iesitis?
Nevarēšu vis. Ir cilvēki, kam patīk skaitīt, bet, manuprāt, tas novērš prātu no spēles, kur svarīgāks ir katrs kārtējais sitiens ar domu par nākamo.
– Būdams ilggadējs turnīru dalībnieks un tagad arī Latvijas Novusa federācijas prezidenta vietnieks, droši vien vari spriest par spēles kopējā līmeņa izaugsmi.
Līmenis pēdējos gados neapšaubāmi ir audzis – kādreiz starp daudzajiem entuziastiem īsti labu spēlētāju, kas cīnījās par medaļām, bija ap desmit, bet tagad līdzvērtīgu pretendentu vismaz četras reizes vairāk.
– Nāk klāt jauni vai izauguši tie paši iepriekšējie?
Ir gan tā, gan tā. Patīkami, ka daudzos novados, kur šo latviešu spēli ar telpu nodrošinājumu un novusa galdu iegādi atbalsta pašvaldības un skolas, aktīvāk iesaistās jaunieši. Starplaikā arī tie, kuriem patīk basketbols vai futbols.
– Pēc ilgāka laika telpas Latvijas mēroga sacensībām atradušās arī Jelgavā. Kā vērtē turnīru mūsu Sporta halles vieglatlētikas celiņā?
Labs apgaismojums, labi galdi, stabils grīdas klājums – tikai pozitīvi. Bija patīkami atgriezties Jelgavā.
2018. gada jaukto pāru kausa izcīņas uzvarētāji
1. vieta
Irēna Vilkoica
un Valdis Čunka
2. vieta
Ilze Lāce
un Uldis Kampāns
3. vieta
Sintija Skalbe
un Bruno Vestbergs
