Starp 18 svinamajām dienām, ko tolaik atzīmēja Latvijā, pirmajā vietā bija 18. novembris – valsts dibināšanas diena.
Starp 18 svinamajām dienām, ko tolaik atzīmēja Latvijā, pirmajā vietā bija 18. novembris – valsts dibināšanas diena.
Iepriekšējā dienā visās skolās notika svinīgie akti un priekšnesumi. Vakarā veikalu un namu īpašnieki dekorēja fasādes un logus, greznojot tos ar ziediem, zaļumiem, karoga krāsām, patriotiskiem saukļiem un valstsvīru ģīmetnēm. Namu ārsienas rotāja elektrisko spuldzīšu virtenes, kas veidoja dažādus simbolus. Piemēram, pils priekšā, kur atradās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija, bija redzams sējējs. Trīsdesmito gadu beigās līdzās Latvijas karogam tika izlikti arī Igaunijas un Lietuvas valsts karogi – Baltijas valstu sadarbības simbols.
Galvenā jelgavnieku pulcēšanās vieta bija tirgus laukums. Tur tad arī notika karavīru parāde. Lielākā skatītāju sajūsma bija par 3. Jelgavas kājnieku pulku. Stalti savos zirgos sēdēja 1. jātnieku pulka Svētes eskadrona jātnieki. Aiz sava karoga soļoja Jelgavas 16. aizsargu pulka aizsargi un aizsardzes. Tieši pulksten 12.30 sākās svinīgā ceremonija, kad sapulcējušos uzrunāja mācītājs Jēkabs Ķullīts un Jelgavas garnizona priekšnieks. Svētku uzrunas teica arī pilsētas un apriņķa vadītāji. Pēc tam ar pulka orķestra skaņām parādes maršā karavīri un aizsargi atstāja tirgus laukumu. Tad notika pilsoņu gājiens pa pilsētas ielām, ko pavadīja vairāki orķestri. Arī šo demonstrāciju pieņēma pilsētas un apriņķa vadība. Atsevišķas delegācijas devās ar vainagiem uz Nikolaja (Meža) kapiem, kur godināja tos, kas krituši Jelgavas atbrīvošanas cīņās.
Pievakarē, jau krēslā, Jelgavas ielas atkal pildījās ar cilvēkiem. Gar ielu malām tika izliktas sveces. Pulksten 18 raķetes no ugunsdzēsēju torņa un baznīcu zvani deva signālu, ka jāapstājas visai kustībai pilsētas ielās. Pār kluso, svētku ugunīs mirdzošo pilsētu atskanēja valsts himna, ko izpildīja trīs orķestri, kas bija izvietojušies augstākajās celtnēs.
