Ideju par simboliska garuma treniņmaršrutu Latvijas kontūras formā skriešanas entuziasti Dace Šķirus un Salvis Brasavs realizēja 2016. gadā, un līdz ar abiem to valsts svētku dienā pieveica vēl viens domubiedrs – Ainārs Gudēvics.
Nākamais jau plašāk izsludinātais pasākums bija 2017. gada 4. maijā, bet tā paša gada rudenī patriotiski noskaņotu skrējēju saradās jau vairāk par pussimtu. Ne vien izturību, bet dalībnieku drosmi togad pārbaudīja arī “kontūrai” pāri izplūdusī Lielupe, taču negaidītais piedzīvojums, izrādās, tradīciju tikai stiprinājis.
“Labs datums, labs distances garums,” ar gandarījumu par izdošanos tobrīd sprieda Dace, un to pašu var teikt arī tagad, “kontūras skrējiena” piektajā gadā, kad ārkārtas situācija gan liedz pulcēties publiski, taču uzticība aizsāktajam tiek apliecināta individuāli.
“Startēsim deviņos no rīta.” “Ja vien nebūs jāstrādā, noteikti skriešu.” “Būsim. Abi ar suni.” “Šoreiz gan nevarēšu, bet 4. maijā ar riteņiem izbraucām visa ģimene.” Tādas un līdzīgas atbildes 18. novembra priekšvakarā sniedza aktīvākie tradīcijas kopēji, ko “Ziņas” iztaujāja arī par aizvadīto sezonu kopumā. Kā no ierakstiem sociālajos tīklos varēja spriest pašā svētku datumā, izbraukuši vai izskrējuši bija arī vairāki no tiem, kuri iepriekš par savu līdzdalību šaubījās.
Dace Šķirus
“Traumas dēļ nekāda sacensību sezona nesanāca. Ar bērniem – deviņgadīgo Salvi un trīspadsmitgadīgo Rūtu – bijām divos “Stirnu buka” posmos, bet es tur vairāk kā līdzskrējēja mazākajam. 4. maijā visi četri izbraucām pa kontūras maršrutu ar velosipēdiem. Uz Pilsētas svētkiem Jelgavas Sporta servisa centrs organizēja sportisko izaicinājumu, aicinot piedalīties dažādās āra aktivitātēs. Tur arī ar bērniem aktīvi iesaistījāmies. 18. novembri šoreiz izlaidīsim, bet priecājos par rosību sociālajos tīklos, kur redzu, ka skrējēju un nūjotāju netrūks arī šogad. Ļoti ceru, ka skrējēji ievēros “Covid-19” noteikumus un katrs izvēlēsies savu laiku kontūras izskriešanai.”
Salvis Brasavs
“Par 18. novembri – noteikti skriešu. Izskrēju arī 4. maijā. Gar Lielupi iezīmētajā posmā tobrīd gan būvdarbu dēļ netikām, bet nupat 11. novembrī pārbaudīju, ka viss ir atkal atgriezies vecajā vietā. Par sezonu – ar visiem ierobežojumiem sacensību sanāca samērā maz, taču sportisko formu centos uzturēt. Noskrēju visus seriāla “Ielūdz Ozolnieki” posmus, septembrī piedalījos skrējienā “Apkārt Augstkalnes ezeram” Tērvetes novadā, atceltajā “Rīgas maratonā” ieplānotos 21,0975 kilometrus pieveicu individuāli, rezultātu reģistrējot internetā, noskrēju arī trīs kilometrus atklātajā pilsētas čempionātā krosā. Bildē – mans virtuālais pusmaratons.”
Ainārs Gudēvics
“Sacensībās šogad piedalījos diezgan maz. Pavasara pusē vairāk sanāca tādu virtuālo skrējienu, kur attālumu varēja veikt jebkurā laikā. Kaut vai, piemēram, “Olaines apļi”. Vienreiz aizbraucām uz “Stirnu buku”, bet tur puikas skrēja un sieva. Oktobrī noskrēju 10 kilometrus “Rimi” Rīgas maratona virtuālajā distancē. Lielajiem sportistiem, kas mērķtiecīgi gatavojas kādiem noteiktiem startiem, šādu sezonu droši vien pieņemt grūti, bet tādiem entuziastiem kā man patiesībā nav ne vainas. Ja gribi skriet, var arī mežā izskrieties. “Kontūru” noteikti skriešu, varbūt pēc tam izbrauksim ar riteņiem kopā ar bērniem, ja puikas gribēs pievienoties.”
Edgars Bukšs
“Uz emocionālā pacēluma “kontūras skrējiens” pēdējās divās nedēļās ir ļoti aktualizējies. Vienudien ar kolēģiem, citudien ar citu kompāniju – šonedēļ vien jau to esmu izskrējis trīs reizes. Ap 60 kilometru nedēļā – tāds ir arī mans treniņu apjoms, ko pieveicam abi ar suni. Gads sākās ar 170 kilometru ultramaratonu Lielbritānijā, bet citi lielie plāni, tostarp vēl viens 130 kilometru skrējiens jūnijā Altajā, tā arī neizdevās. Pēc tādas “kovida” iztraucētas lielās vīzijas Latvijas mēroga startiem jau pietrūka motivācijas. Jā, piedalījos “Stirnu bukā”, bet rezultāti bija otršķirīgi. Vilkaču maratonā gan noskrēju labi, var teikt, ka pēc Lielbritānijas, kur starp 111 finišētājiem biju 38. vietā, tas šosezon bija otrs starts, kas padevās. “Stirnu buka” pirmoreiz rīkoto 70 kilometru “Vilka” distanci arī noskrēju, tāpat “skriešanas pēc” arī 80 kilometrus “Cēsu Eco Trail” sacensībās. Taču, kā jau teicu, izjūkot ārzemju startiem, motivācijas bija maz. Tagad atliek cerēt uz nākamo sezonu un lūkot, kas kur tajā būs pieejams.”
Zane Grava
“Tā kā mūsu nūjošanas sacensības lielākoties atceltas (nupat atcēla arī Latvijas čempionāta pēdējo posmu Aglonā), šosezon esam pārsvarā gājuši īsākos un garākos pārgājienos. Trenējamies, organizējamies un ejam. Viens otru apzinām, motivējam. Atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai no divu metru attāluma, tā teikt, cits citu pieskatām. Kontūru arī 18. novembrī iziesim tādā pārgājiena veidā. Pusdesmitos no rīta pie Loka maģistrāles RAF masīvā startēsim virzienā uz Ainažiem. Tas ir – pa iezīmētās robežas maršrutu, ik pa laikam arī piefiksējot, kurā Latvijas vietā tad pašlaik atrodamies.”
