Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs šo gadskārtu atzīmē ar sava rakstu krājuma pirmā numura izdošanu, patronam veltītās ekspozīcijas modernizāciju, interneta mājaslapu un jubilejas izstādi.
Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs šo gadskārtu atzīmē ar sava rakstu krājuma pirmā numura izdošanu, patronam veltītās ekspozīcijas modernizāciju, interneta mājaslapu un jubilejas izstādi.
Jelgavas Provinces muzeju 1818. gadā dibināja Literatūras un mākslas biedrība, ko gadu agrāk izveidoja Pētera Akadēmijas profesori. Sākumā muzejs atradās Štefenhāgena namā tagadējās Raiņa un Mātera ielas krustojumā. Muzeja vēlākā mājvieta Latvijas vēsturē ir īpaša ar to, ka bija pirmā ēka, kas celta tieši muzeja vajadzībām. Projektējot Rīgas Pilsētas muzeju (tagadējo Valsts Mākslas muzeju), kas darbu sāka 1904. gadā, jau uzcelto ēku Jelgavā izmantoja kā paraugu.
Pēc muzeja dibināšanas laikā pieņemtā darbības plāna, šai izstādei bija jākļūst “par bagātu krātuvi visam tam, kas Kurzemē radīts agrāk un tagad mākslas un zinātnes jomā, lai koncentrētā un vienotā veidā apskatei būtu pieejams viss pilsoniskais, politiskais, garīgais un fiziskais šīs zemes cikls gada gaitā”, un visā iestādes darbības vēsturē muzejnieki centušies izstāžu klāstu paplašināt: no mākslas līdz sadzīves priekšmetu ekspozīcijai, kas 1886. gadā tika iekārtota pēc Augusta Bīlenšteina iniciatīvas.
Trīsdesmitajos gados tika pieņemts lēmums muzeju pārveidot par Latvijas Vēsturiskā muzeja (kā tolaik sauca Latvijas Vēstures muzeju) nodaļu, taču to īstenoja tikai nākamās – padomju – varas pirmajā gadā.
1939. gadā līdz ar repatriantiem uz Vāciju aizceļoja prāva daļa muzeja krājumu. Vācu okupācijas laikā lielākā daļa eksponātu atgriezās un pēc muzeja jubilejas izstādes Jelgavā arī palika. Grūti spriest, cik daudz neevakuēto krājumu pilsētas degšanā 1944. gada vasarā aizgāja bojā, cik tika gluži vienkārši izvazāti. Katrā ziņā drupās atrasto eksponātu, kas tagad glabājas “Academia Petrina” telpās, nav daudz.
Daļa Kurzemes Provinces muzeja krājumu glabājas Latvijas Vēstures muzejā un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, daļa Vācijā un Polijā.
Jubilejas izstādē stāstīts gan par šiem Jelgavas muzeja 185 gadu vēstures posmiem, gan pēckara darbību. Runājot par pēdējo, direktores vietniece Marija Kaupere atklāj interesantu faktu, kas pašreizējam Jelgavas muzejam vēl pamatotāk ļauj justies kā Kurzemes Provinces muzeja mantiniekiem. Lai arī pēc kara muzejs darbu sāka citās telpās un ar citu nosaukumu, jaunās varas lēmumi runā nevis par muzeja dibināšanu, bet darbības atsākšanu.
Jelgavas Novadpētniecības muzejs pārtop par Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju, un 1975. gadā tam dod Ģederta Eliasa vārdu.
Kultūrkapitāla mērķprogrammā akreditētajiem valsts muzejiem nupat iegūti līdzekļi Eliasa ekspozīcijas modernizācijai. Fotogrāfijas un dokumenti glabājas jaunās vitrīnās, kurās no ultravioletā starojuma tos pasargā speciāla plēve. Sākusies jauna gleznu apgaismojuma pierīkošana. Savukārt daļa stendu Izstāžu zālē iegādāta ar pilsētas Domes atbalstu.
Dažas sadaļas šodien atklājamajā muzeja mājaslapā (www.jvmm.lv) vēl top. Aplūkojamās par noformējuma asprātīguma devu gādā gan eksponātu daiļrunība, gan vienkārši atraktīvas bildes no muzeja dzīves. Sadaļu “Maksas pakalpojumi”, piemēram, grezno naudas podiņš no hercogistes ekspozīcijas, bet pie uzraksta “Darba laiks”… – jauniešu rinda, kas, tā vien šķiet, pie ārdurvīm gaida muzeja atvēršanu (īstenībā tie ir Spīdolas skolas audzēkņi 1. septembra sarīkojumā).
Šī diena ir arī Ģ.Eliasa muzeja rakstu krājuma pirmā numura atvēršanas diena. Krājumā lasāmi muzejnieku raksti par pilsētas un muzeja vēsturi, par Ģedertu Eliasu, Ādolfu Alunānu kā saviesīgu sarīkojumu organizētāju, izdevēju Indriķi Alunānu, “Latviešu Avīzēm”, Luija XVIII galmu Jelgavā un pilsētas tiltiem. Ar Unibankas atbalstu klajā laistais 48 lappušu izdevums pagaidām būs nopērkams tikai autoru darbavietā.
