Eiropas Komisijas Lauksaimniecības direktorāts veicis analīzi par to, kā paplašināšanās ietekmēs ES lauksaimniecības tirgu un zemnieku ienākumus jaunajās valstīs.
Eiropas Komisijas Lauksaimniecības direktorāts veicis analīzi par to, kā paplašināšanās ietekmēs ES lauksaimniecības tirgu un zemnieku ienākumus jaunajās valstīs. Sarēķināts, ka, neiestājoties ES, Latvijas zemnieku ienākumi salīdzinājumā ar šo gadu samazināsies par 16%, bet pēc iestāšanās pat bez ES subsīdijām viņi pelnītu par 59% vairāk.
Plašāks tirgus pārvarēs atpalicību
Eiropas Komisijas Lauksaimniecības direktorāta veiktajā «Analīzē par ES paplašināšanās ietekmi uz lauksaimniecības tirgu un ienākumiem» izspēlēti četri scenāriji. Pirmais – ja Latvija neiestājas ES, otrais – tiek īstenota ES Kopējā lauksaimniecības politika (KLP), bet bez tiešajiem maksājumiem, trešais – piemērota KLP ar tiešajiem maksājumiem pilnā apmērā, bet ar pašlaik noteiktajām kvotām, ceturtais – īstenotas kandidātvalstu prasības ar 100% tiešajiem maksājumiem un prasītās ražošanas kvotas.
EK vērtējumā kandidātvalstis kopumā izskatās ļoti atpalikušas: piemēram, 2000. gadā lauksaimniecībā saražoja 4,6% (Latvijā 4,1%) no iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzinājumā ar 2% ES valstīs. Lauksaimniecībā nodarbināts vidēji 21% no strādājošajiem salīdzinājumā ar 4,3% ES (Latvijā 13,5%).
Tikpat krasas atšķirības ir novērojamas arī kandidātvalstu starpā, kur lauksaimniecības īpatsvars IKP svārstās no 15,8% Bulgārijā līdz 2,9% Slovēnijā. Tik augstu lauksaimniecībā nodarbināto skaitu dod Rumānija (42%), Polija (18,8%) un Lietuva (19,6%).
Integrācija ES dos Centrālās un Austrumeiropas lauksaimniekiem un pārtikas rūpniecībai pieeju 375 miljoniem patērētāju, kad pašu mājās ir 100 miljoni. Vienlaikus ES produkcijai būs plašāks tirgus austrumos. Kurš iegūs vairāk?
Cūkgaļas mazāk, bet liellopu vairāk
Ja tagadējās kandidātvalstis neiestāsies ES, liellopu gaļas un piena produkcijas ražošana būtiski samazināsies, pat graudaugiem tiek prognozēts nebūtisks palielinājums. Tikai tiem produktiem, kuru ražošanu atbalsta valsts politika, kā, piemēram, cūkgaļai un putnu gaļai, varētu sagaidīt ražošanas kāpumu.
Ja turpretim kandidātvalstis iestāsies savienībā, gan KLP noteiktais cenu līmenis, gan tiešie maksājumi nodrošinās labvēlīgus apstākļus graudaugu un liellopu audzēšanai. Šai gadījumā ar graudiem barojamiem lopiem, it īpaši cūkgaļas ražošanai, perspektīvas nav tik labvēlīgas.
Kandidātvalstu cūkaudzētājiem, pēc EK atzinuma, «stāv priekšā cūkgaļas ražošanas daļējs sabrukums». Uz to vedinot divi iemesli: pirmkārt, augstas kvalitātes cūkgaļas liemeņa cenas kandidātvalstīs pašlaik ir augstākas nekā ES un, otrkārt, neefektīvo barošanu pēc paplašināšanās vajadzēs aizstāt ar kvalitatīvāku lopbarību, kas sadārdzinās izmaksas. ES valstu cūkgaļas ražotāji cer iegūt no paplašināšanās un saražot Austrumeiropas tirgum par miljonu tonnu vairāk nekā pašlaik – tieši tik, par cik, pēc EK aplēsēm, samazināsies kandidātvalstu cūkgaļas tirgus.
Putnu gaļas tirgus varētu attīstīties, pateicoties tirgus cenai, kurai pēc paplašināšanās vajadzētu celties, bet arī tas tikai līdz 2007. gadam…
Vairāk graudu par to pašu samaksu
Graudu tirgus pēc iestāšanās ES varētu palielināties par 10 – 14 miljoniem tonnu graudu vairāk nekā tad, ja kandidātvalstis neiestātos savienībā, un tas notiktu, galvenokārt palielinot gaļas ražošanu, kur izmanto lopbarības graudus.
Kā kandidātvalstu atpalicības liecība minētas lielās zemes platības, kas tiekot izmantotas zemas vērtības laukaugu, piemēram, lopbarības kartupeļu, audzēšanai.
Kandidātvalstīs labvēlīgā rudzu un kukurūzas cena var novest pie šo kultūru pastiprinātas audzēšanas. Gan tiek pieļauts, ka rudzus itin sekmīgi varot izspiest tritikāle. Tādējādi jaunajās dalībvalstīs tiek prognozēts graudu pārpalikums 23 – 27 miljoni tonnu. Kviešu pārpalikumu pat bez eksporta subsīdijām varēšot pārdot pasaules tirgū, jo pasaules cenas tad būšot virs ES intervences cenām. Lieko kukurūzu patērēšot iekšējais tirgus, bet rudzus un auzas gan nebūs kur likt.
Ja vēl tiešos maksājumus ieviesīšot pilnā apmērā, tad būšot «sākotnējs šoks, kas ietekmēs zemes piešķiršanu un piesaistīs papildu platības graudaugiem un eļļas augiem».
Pēc iestāšanās ES bez hektārmaksājumiem laukaugi tiks izaudzēti par cenām, kas būs par 10 līdz 120 eiro augstākas no hektāra. Pēc EK analīzes, tikai Latvijā un Lietuvā laukaugu produkcijas izmaksas palikšot tādas pašas, kādas tās būtu, ja Baltijas valstis neiestātos savienībā.
Arī ienākums no hektāra palielināsies no 10 eiro (Igaunijā) līdz 105 eiro (Ungārijā), izņemot Latviju un Lietuvu.
Labas izredzes laukaugiem pēc paplašināšanās ir saistāmas ar augstākām cenām, kas nosaka KLP, un intensīvāku ražošanu. Graudaugu cenas no hektāra tomēr paliks zem ES vidējā līmeņa, izņemot Slovēniju.
No ES liellopu cenām visvairāk iegūs Latvija
Ja kandidātvalstīs turpināsies pašreizējā lauksaimniecības politika, tiek paredzēta ganāmpulka samazināšanās, bet pretēja aina paveras, realizējot iestāšanās scenāriju. EK Lauksaimniecības direktorāts atzīst: galvenais faktors, kas nosaka liellopu gaļas ražošanas palielināšanos kandidātvalstīs, ir piena kvota, jo lielākā daļa teļu dzimst piena ganāmpulkos un gaļas liellopu audzēšanai ir mazāka nozīme.
Jauno valstu uzņemšana nesagādās problēmas ES piena un gaļas koptirgum, pat ja tiks maksātas subsīdijas, bet ja ražošanas apjomu ar kvotām ierobežos 1995. – 1999. gada līmenī.
Tādējādi piena kvotas, pamatojoties uz 1995. gada ražošanas līmeni, izraisītu tikai nelielu gaļas pārpalikumu tirgū. Savukārt kandidātvalstu prasīto kvotu piešķiršanas un 100% subsīdiju piešķiršanas gadījumā tiktu pieaudzēti tik lieli liellopu gaļas pārpalikumi, kas ietekmētu visu ES tirgu. Mājlopu audzēšanā vislielāko ieguvumu no KLP cenu atbalsta politikas iegūšot tieši Latvija (+51%), arī Igaunija (+39%) un Polija (+31%).
EK veiktā analīze nošķir uz tirgu orientēto ražošanu, kas apvieno piena piegādes pārstrādei un tiešo pārdošanu, no naturālajām un pusnaturālajām saimniecībām. Kvotas attiecas tikai uz tirgus orientēto produkciju, tāpēc naturālās saimniecības (piens pašpatēriņam) EKL maksājumi neietekmē.
Par Latviju EK izdarījusi secinājumu, kā tā spēs izpildīt tikai tās kvotas, kas ir noteiktas 30. janvāra EK priekšlikumos lauksaimniecības finansēšanai. «Augstākus kvotu griestus, kas ir prasīti kandidātvalstu pozīcijās, uz tirgu orientētā ražošana nespēs sasniegt Polijā, Rumānijā un Latvijā.» Dzīvē notikšot tā, ka palielinātās kvotas mudināšot lielos zemniekus pirkt ražošanas tiesības no pusnaturālajām saimniecībām, un šie līdzekļi netikšot izmantoti rentabilitātes uzlabošanai.
Neatkarīgai Latvijai prognozēti viszemākie ienākumi
Eiropas Komisija konstruējusi 20 hektāru lielas saimniecības iespējamos ienākumus katrai kandidātvalstij. Šie ienākumi tiek salīdzināti ar vidējo algu valstī.
Neiestāšanās gadījumā Baltijas valstu saimniecības gūšot ievērojami mazāk ienākumu zema darba ražīguma un salīdzinoši augstu produktu cenu dēļ (Latvijā un Lietuvā) vai arī – augsta darba ražīguma un relatīvi zemu cenu dēļ (Igaunijā). Latvijā no hektāra gūs vismazāk ienākumu – 100 eiro – pretstatā Slovēnijai, kas vienīgā spēšot iegūt 950 eiro.
ES cenu politikas ieviešana lauksaimniecības ienākumus 2007. gadā palielināšot par 30% salīdzinājumā ar šo gadu. Pat ja nemaksās subsīdijas, visvairāk iegūšot Čehija (ienākumi celsies par 60%), Latvija (+59%), Igaunija (+55%), Slovākija (+45%) un Polija (+35%). Tā kā lauksaimniecībā nodarbināto skaits ir liels, ienākumi uz vienu strādājošo Latvijā tomēr būs no zemākajiem starp kandidātvalstīm.
No Eiropas Komisijas Lauksaimniecības direktorāta analīzes izriet, ka Latvijai izdevīgi iestāties ES pat tajā gadījumā, ja tiešos maksājumus nemaksātu vispār. Neatkarīgajai Latvijai piecu gadu laikā paredzama ražošanas samazināšanās par 16% ar retiem izņēmumiem (cūkgaļa).
Iestājoties ES, augtu gan graudaugu, gan gaļas ražošanas līmenis. Turklāt tieši Latvija iegūšot vislielāko ienākumu palielinājumu (pusotras reizes) no mājlopu audzēšanas. Tiešo maksājumu 100% ieviešanas gadījumā zemnieku ienākumi palielinātos 2,6 reizes, bet prasīto kvotu piešķiršanas gadījumā – pat 3,4 reizes, taču šīs iespējas noraidītas kā nereālas.
