Zinātnieki pirms dažām nedēļām atklājuši asteroīdu, kas varētu būt Zemei visdraudīgākais līdz šim zināmais objekts kosmosā. Pēc sākotnējiem aprēķiniem, asteroīda, kam dots nosaukums «2002 NT7», orbīta varētu skart Zemi 2019. gada 1. februārī.
Zinātnieki pirms dažām nedēļām atklājuši asteroīdu, kas varētu būt Zemei visdraudīgākais līdz šim zināmais objekts kosmosā. Pēc sākotnējiem aprēķiniem, asteroīda, kam dots nosaukums «2002 NT7», orbīta varētu skart Zemi 2019. gada 1. februārī.
Ņemot vērā objekta spožumu, zinātnieki aprēķinājuši, ka tā diametrs varētu būt ap diviem kilometriem, kas ir pietiekami, lai uz Zemes nopostītu veselu kontinentu. Astronomi tupinās novērojumus, lai pārliecinātos par asteroīda trajektoriju.
Pirmo reizi asteroīds pamanīts 5. jūlijā Lineārās observatorijas automātiskajā debess pētījumu programmā ASV Ņūmeksikā. Kopš tā laika astronomi visā pasaulē to ļoti rūpīgi novēro.
Lielbritānijas Liverpūles universitātes doktors Benijs Peisers norādīja, ka «šis asteroīds tagad ir kļuvis par visdraudošāko objektu asteroīdu atklāšanas vēsturē». «NT7» Sauli apriņķo 837 dienās pa slīpu orbītu aptuveni tādā pašā attālumā no Zemes kā Marss.
«NT7» orbītas aprēķini liecina, ka asteroīda orbīta daudzas reizes šķērsos Zemes orbītu, taču 2019. gada 1. februārī objekts varētu sadurties ar Zemi. Paredzams, ka asteroīda ātrums, ietriecoties Zemē, varētu būt aptuveni 28 kilometri sekundē, kas ir pietiekami, lai nopostītu veselu kontinentu un izraisītu globālas klimatiskās izmaiņas. Pārējā Zemē sadursmes sekas būtu līdzīgas kā pēc atomkara: atmosfērā nonāktu putekļu mākonis, kam Saules stari netiktu cauri, līdz ar to uz Zemes kļūtu tumšs un ļoti, ļoti auksts.
Tomēr zinātnieki norāda, ka panikai vēl nav iemesla un ka astronomi vēl turpina pētījumus, lai pārliecinātos, vai objekts patiešām varētu ietriekties Zemē.
Nākamos 18 mēnešus «NT7» būs viegli novērojams, līdz ar to nepastāv risks pazaudēt asteroīdu. Šajā laikā veiktie novērojumi un fakts, ka «NT7» ir pietiekami gaišs objekts, kas pamanāms vecās fotogrāfijās, nozīmē, ka zinātniekiem drīzumā būs zināma precīza tā orbīta.
«Šā objekta orbīta attiecībā pret Zemes orbītu ir ļoti slīpa, tādēļ astronomi to agrāk nebija pamanījuši, līdz nesen sāktajai šādu izplatījuma objektu meklēšanai,» piezīmēja ASV kosmosa aģentūras NASA doktors Donalds Jeumens. Attiecībā uz iespējamo sadursmi, viņš norādīja, ka vēl ir pārāk daudz neskaidrību, lai kaut ko apgalvotu. «Iespējamā kļūda mūsu pieņēmumos par to, kur «NT7» atradīsies 2019. gada 1. februārī, ir ļoti liela – vairāki desmiti miljonu kilometru,» viņš uzsvēra.
Doktors Jeumens sacīja, ka pasaulei vajadzētu sākt pierast, ka laiku pa laikam tiek atklāti «NT7» līdzīgi objekti, kas sākotnēji liekas draudīgi, bet vēlāk izrādās nekaitīgi. «Tas tādēļ, ka Zemei tuvo objektu problēmai zinātnieki tikai tagad ir nopietni pievērsušies,» viņš piebilda.
