Atrazdamās līdzās nozīmīgajai sieviešu kārtas dievībai Laimai, Māra ietvēra sevī tās funkcijas, kas sakņojas mitoloģisko un maģisko priekšstatu slānī: Māra Zemes māte, Veļu māte, dzīvības procesu regulētāja.
Atrazdamās līdzās nozīmīgajai sieviešu kārtas dievībai Laimai, Māra ietvēra sevī tās funkcijas, kas sakņojas mitoloģisko un maģisko priekšstatu slānī:
Māra Zemes māte, Veļu māte, dzīvības procesu regulētāja, Māra sērdieņu aizbildne, lopu aizbildne.
Aiziešana un jaunas dzīvības atnākšana, gals un sākums nebeidzamais ritējums, kam vajadzīga sava «uzraudzītāja» šie priekšstati savijušies Māras tēlā, veidojot pārliecību, ka Māra var būt gan laba, gan ļauna, tā pamatojot īpašo attieksmi pret Māru.
Māras dienā priekš saules jāizslauka istaba un mēsli atmuguriski pār slieksni jāpārmet, tad vasaru nebūs istabā mušas.
Lai utis un blusas neaugtu, tad Māras dienā priekš saules jāslauka istaba un jāsaka: «Visi kājenieki uz darbu!»
Māras dienas rītā priekš saules jānopurina ābeles, tad neesot tārpaini āboli.
Māras dienas rītā priekš saules jāmazgājas tekošā ūdenī, tad vasarā pie darbiem būs modrīgs.
Ja Māras rītā priekš saules nomazgā seju, tad nemetas tetera raibumi.
Māras dienā ap saules lēkšanas laiku vajaga visas raibas govis izslaukt un izslaukto pienu saliet paslieksnē. Tad visu vasaru govis dos labu pienu.
Māras dienā skaidas jānes uz kūtsaugšas, tad vistas daudz olu dēs.
Ja Māras dienas naktī ir silts, tad gaidāms auglīgs gads.