Pašvaldības atbalsts daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanai Liepājā ir 20 reižu lielāks nekā Jelgavā.
«Mēs esam sākuši dzīvokļu īpašnieku aptauju,» diezgan apņēmīgi pilsētas domē rīkoto sapulci par daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanu atklāja Katoļu ielas 17. nama vecākā Inga Kreicmane. Viņa ir aprēķinājusi, ka lietus kanalizācijas, iebraucamā celiņa atjaunošana, kā arī papildu autostāvvietu izveidošana mājas priekšā varētu izmaksāt apmēram 60–70 tūkstošus eiro – desmit reizes mazāk nekā nama siltināšana. «Vienam dzīvoklim tie būtu trīs līdz septiņi simti eiro, kas varētu būt pieņemama summa,» spriež I.Kreicmane. Viņa domā, ka iecerētais projekts varētu izdoties ne šogad, bet tālākā nākotnē. «Par mājas renovāciju sākām runāt 2011. gadā, taču to veicām tikai 2015.,» piebilst mājas pilnvarniece.
Daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājus zālē nemana
Pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» rīkotā informatīvā iedzīvotāju sapulce par pieteikšanos pagalmu labiekārtošanai bija saistoša aptuveni divdesmit daudzdzīvokļu māju pārstāvjiem. No pieciem Jelgavas daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem nebija manāms neviens. Sapulcē vēl piedalījās pilsētas Būvvaldes pārstāvji un domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods.
Atmodas ielas 29. nama pilnvarnieks ar zināmu pieredzi māju pagalmu labiekārtošanā Ēriks Indriksons klātesošajiem lika aizdomāties: «Pagalma labiekārtošana jūsu mājas apsaimniekotājam ir papildu darbs, kurā tas nav materiāli ieinteresēts. Aizmirstiet par lielajiem projektiem, kur pašvaldības līdzfinansējumu var saņemt piecu tūkstošu eiro apmērā un kas saistīti ar lietus kanalizāciju! Jūs to nepavilksiet! Diez vai dzīvokļu īpašnieki, kā manā mājā saka, gribēs naudu nosviest zemē – izlietot bedrīšu lāpīšanai vai citiem darbiem, kas saistās ar pievedceļiem. Vismaz manā mājā lielai daļai iedzīvotāju šķiet, ka pirmkārt ir jāremontē jumts vai jāmaina durvis.» Atmodas ielas 29 un divu apkārtējo māju dzīvokļu īpašniekiem 2015. gadā izdevās vienoties par 153 kvadrātmetru noasfaltēšanu uz pagalam nolietota mājas pievedceļa. Ē.Indriksons ieteica, ka būtu lietderīgi domei no sava administratīvā personāla norīkot kādu speciālistu, kas palīdz māju pilnvarniekiem šīs lietas kārtot. «Toreiz man daudzkārt bija jāstaigā no «Pilsētsaimniecības» uz būvvaldi, un otrādi. Cilvēki jau pretimnākoši, bet sistēma nav pareizā,» tā Ē.Indriksons. Viņš pērn nosūtījis atbildīgajam domes deputātam J.Strodam izdruku no «Liepājas namsaimnieka» mājaslapas, kur publicēta informācija, ka Liepājā beidzamos gados pašvaldība ar krietni draudzīgākiem noteikumiem nekā Jelgavā daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanas līdzfinansēšanā ieguldījusi 700, pat 800 tūkstošus eiro, kas ir apmēram divdesmit reižu vairāk nekā Jelgavā. Vēstule gan šoreiz palikusi neatbildēta.
Garākajai mājai nav partneru
Jelgavā garākās daudzdzīvokļu mājas Neretas ielas 10 pārstāve Vineta Ģenderte uzskata, ka nav godīgi, ka pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanā priekšroka tiek dota projektiem, kuros sadarbojas vairākas mājas. Viņas 125 dzīvokļu mājai, kas atrodas atsevišķi no citām, nav potenciālu sadarbības partneru. V.Ģendertei ir bažas, ka, sagatavojot projektu, piemēram, gājēju celiņa nobruģēšanai, tālākā projekta īstenošana var «palikt uz papīra» un nauda būs izmesta vējā. Ar pašvaldības atbalstu Neretas ielas mājas pagalmā īstenots projekts par bērnu laukuma ierīkošanu.
Katoļu ielas 19. mājas pārstāvi Juri Sokolovu interesē, vai vienu projektu būtu iespējams sadalīt vairākās kārtās. Tas, viņaprāt, būtu svarīgi gan laika, gan finanšu iespēju ziņā. Pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītājs Māris Mielavs skaidro – kaut gan būvatļauja, kā arī topogrāfiskais uzmērījums ir derīgs tikai divus gadus, šos jautājumus ar speciālistiem var risināt. Viņš solīja, ka tie būs pretimnākoši ne vien strikti noteiktajā pieņemšanas laikā.
Kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī citu palīdzības dienestu speciālistiem veikta arī daudzdzīvokļu māju pagalmu apskate un secināts, ka situācija Jelgavā ir neapmierinoša, jo operatīvajam transportam piebraukt pie stāvošo automašīnu aizbarikādētajām ēkām ir apgrūtinoši.
Daudzdzīvokļu māju pārstāvji pieteikumus līdzfinansējuma saņemšanai var iesniegt pilsētas pašvaldības iestādē «Pilsētsaimniecība» līdz 15. jūnijam.
Tāpat kā pērn pašvaldība šo projektu līdzfinansēšanai šogad iedalījusi 25 tūkstošus eiro. Vienam projektam līdzfinansējumu iespējams saņemt līdz piecu tūkstošu eiro apmērā, turklāt atbalsts nevar būt lielāks kā puse no kopējām izmaksām. «Pilsētsaimniecībā» iespējams arī saņemt konsultācijas iesniegumu sagatavošanai. Pērn Jelgavā īstenoti četri daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanas projekti.
Viens no līderiem daudzdzīvokļu māju pagalmu sakārtošanā ir Līvāni, kur dzīvo astoņi tūkstoši iedzīvotāju. Tur savulaik šīs problēmas risināšanā tika piesaistīts ES līdzfinansējums, projektu kopējās izmaksas bija ap trim miljoniem eiro. Valmierā šogad paredzētais pašvaldības līdzfinansējums daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanā ir 100 tūkstoši eiro. Savukārt Liepājā līdzfinansējuma summa pēdējos trīs gados bija 856, 763 un 691 tūkstotis eiro un īstenoto projektu skaits mērāms vairākos desmitos.
