Slēpjoties aiz Valsts kontroles un Eiropas institūciju ieteikumiem biežāk izmantot ārpakalpojumus, tādējādi ieekonomējot pašvaldības līdzekļus, Jelgavas novada Dome ar savu rīcību paveikusi tieši pretējo un nu tai var nākties Valsts kontrolei un korupcijas uzraugiem atbildēt par budžeta naudas izšķērdēšanu. Novads nolēmis juridiskos pakalpojumus pirkt no malas, maksājot par to daudzkārt lielāku summu, nekā patlaban algojot juristus. Turklāt klusi izsludinātajā konkursā ar nule dibinātu firmu pieteicies tikai viens pretendents – pašlaik novadā strādājošie juristi
Novada pašvaldības 12. aprīlī iznākušajā oficiālajā izdevumā «Jelgavas Novada Ziņas» vienā no iekšlapām necilā rāmītī teikts, ka pašvaldība izsludina konkursu par juridisko pakalpojumu sniegšanu. Neko vairāk nepaskaidrojot, ar konkursa nolikumu novads ļāvis iepazīties tikai pašvaldībā, turklāt pieteikumi iesniedzami rekordīsā termiņā – 14 dienu laikā. Taupības vietā izšķērdībaKaut arī par nolikumu interesējušies vairāki pretendenti, konkursā pieteicās tikai viens – šogad 9.martā dibinātā SIA «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs». Tā piedāvātā līgumcena ir 276 000 latu, darījums tikšot slēgts uz pieciem gadiem. Uzņēmuma dibinātāji ir Aldis Jēgeris un Dzintars Lagzdiņš, turklāt abi šie kungi līdz 11. janvārim bija vienīgie Jelgavas novada pašvaldības Juridiskās nodaļas darbinieki – A.Jēgeris kā vadītājs un Dz.Lagzdiņš – jurists. 11. janvārī nodaļā pieņemts jauns darbinieks – jurista palīgs Viktors Vilcāns.Novada sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Sauka «Ziņām» skaidro, ka konkurss par juridisko pakalpojumu pirkšanu no malas rīkots, «izvērtējot esošo budžetu un mēģinot rast iespēju ekonomēt pašvaldības resursus, kā arī izprotot Valsts kontroles un Eiropas institūciju vispārējos norādījumus saistībā ar ārpakalpojumu kūtro ieviešanu». Taču finanšu ekonomijas iespējas liek apšaubīt fakts, ka pašvaldībai pietuvināto juristi biroja pakalpojumu pirkšana varētu izmaksāt daudz dārgāk, nekā patlaban pastāvīgā darbā algojot tos pašus juristus. Pēc novada sniegtajām ziņām izriet, ka visu trīs Juridiskās nodaļas darbinieku mēneša atalgojums kopumā veido tikai ap 1600 latu mēnesī, bet juridisko pakalpojumu pirkšana no to pašu juristu firmas izmaksātu 4600 latu mēnesī jeb gandrīz trīs reižu dārgāk.Pagaidām novads vēl nevar skaidri pateikt, vai līdz ar pakalpojuma iepirkšanu no malas tiks likvidēta pašu Juridiskā nodaļa.Slepenību pieļauj likumsUz jautājumu, kādēļ šis konkurss nav izsludināts publiski Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta lappusē, novads atbild, ka to ļauj Publisko iepirkumu likums. Arī IUB pārstāve Evija Mugina skaidro, ka juridiskos pakalpojumus pašvaldības ir tiesīgas atrast, neizsludinot publisku iepirkumu. Taču tā rezultāts gan publicējams IUB mājaslapā, lai ieinteresētās personas to varētu apstrīdēt. Pašvaldība arī izvairīgi atbild uz jautājumu, vai «Jelgavas Novada Ziņas» lasa pietiekami daudz juristu, kas gribētu un spētu divu nedēļu laikā pieteikties tik dāsnā konkursā. E.Sauka nosaka – izdevums ievietots arī novada interneta lappusē, tāpēc mazo sludinājumu avīzē jebkurš varējis atrast. RAPLM prasa paskaidrojumuPēc «Ziņu» vakar sniegtās informācijas saņemšanas par Jelgavas novada pašvaldības apšaubāmo un pieklusināto konkursu interesi nekavējoties izrādījusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM). Tās pārstāve Ilze Dišlere uzsver, ka ministrijai radušās bažas par novada iespējamo izšķērdību, kas būtu likuma «Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu» pārkāpums. RAPlM juristi jau trešdien sāka gatavot vēstuli novada Domei, aicinot sniegt detalizētu paskaidrojumu par plānoto darījumu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) speciālisti savukārt grasās izvērtēt ne tikai novada iespējamo izšķērdīgumu, bet arī to, vai atbildīgās amatpersonas nav pieļāvušas interešu konfliktu.
