Veselus četrus gadus gana izklejojies Visuma plašumos, atkal atnācis 29. februāris. Un šīs vienīgās dienas dēļ 2000. gads jādēvē par garo gadu….
Veselus četrus gadus gana izklejojies Visuma plašumos, atkal atnācis 29. februāris. Un šīs vienīgās dienas dēļ 2000. gads jādēvē par garo gadu…
Ar savādām izjūtām pāršķiram attiecīgu kalendāra lapiņu. Prāts tirda kādam pajautāt, kamdēļ savulaik ticis skaldīts februāris, kam, cik zināms, antīkajā pasaulē nemainīgi esot bijušas 29 dienas ik gadu. Atbildi atradīsim, ielūkojoties senajās teikās, kas vēsta par augstmaņu dzīvi Romas impērijā. Tās valdnieks Oktaviāns Augusts juties ļoti aizvainots, ka Jūlijs Cēzars, būdams erudīts cilvēks vairākās jomās, savam mēnesim bija «izkārtojis» 31 dienu. O.Augusts gluži vai caur smalku sietu vairākkārt pārfiltrējis gada visus divpadsmit mēnešus, līdz izšķīries par februāri, kam jau tāpat bija mazāk dienu… Turklāt februāris daudz senāk bijis arī gada pēdējais mēnesis! Un pēdējais, ak, vai, bieži vien dabū pērienu… pirmais. Līdz ar to februārim palika 29 dienas tikai garajā gadā, bet jūlijam nu ir 31 diena tāpat kā augustam…
