Virkne masu informācijas līdzekļu sacēlusi ievērojamu ažiotāžu par Tarifu padomes lēmumu apstiprināt «Lattelekom» piedāvātās tarifu izmaiņas.
Virkne masu informācijas līdzekļu sacēlusi ievērojamu ažiotāžu par Tarifu padomes lēmumu apstiprināt «Lattelekom» piedāvātās tarifu izmaiņas. Latvijas Neatkarīgā televīzija šo lēmumu saistīja ar korupciju, ko Pasaules Banka it kā konstatējusi valstī.Taču vairums žurnālistu, kuri meklē sensāciju, šajā lēmumā nepamana vai nevēlas pamanīt ļoti būtisku niansi: 51% «Lattelekom» akciju pieder Latvijas valstij.
Cik man zināms, kā majoritātes īpašnieks valsti uzņēmumā pārstāv Privatizācijas aģentūras iecelts pilnvarnieks. Latvijas valsts kā īpašnieks balso par vai pret uzņēmuma stratēģiskās attīstības vadlīnijām. Īpašnieku sapulce, kurā formāli noteicošais vārds pieder Latvijai, nosaka, kādai jābūt uzņēmuma peļņai attiecīgajā gadā. Savukārt «Lattelekom» vadībai šie uzdevumi, kurus uzņēmumam ir noteicis Latvijas valsts 51% balsojums, ir jāpilda. Latvijas valsts vārdā rīkojas Privatizācijas aģentūras iecelti cilvēki. Šie pilnvarnieki akcionāru sapulcē var pieprasīt uzņēmuma vadību ievērot Latvijas valsts intereses. Ja attiecīgais gads peļņas palielināšanai ir slikts (Krievijas krīze), tad valsts var nobloķēt katru aktivitāti peļņas palielināšanā, izmantojot balsu vairākumu īpašnieku pilnsapulcē!
Ja īpašnieki ir noteikuši un Latvijas valsts (lasīt: Privatizācijas aģentūras pilnvarnieki) apstiprinājusi tādus peļņas normatīvus un investīciju apjomus, kurus nav iespējams izpildīt, izmantojot tarifu struktūru, kas pašreiz ir spēkā, tad, izpildot Latvijas valsts noteikto stratēģiju, «Lattelekom» vadība iesniedz Tarifu padomei priekšlikumu mainīt tarifus. Tarifu padomei ir divas alternatīvas – noraidīt Latvijas valsts stratēģiju, nosakot «Lattelekom» finansu investīciju mērķus, vai pieņemt to.
Tarifu padome savukārt cenšas, lai, izpildot Latvijas apstiprinātos peļņas un investīciju uzdevumus, sabiedrība ciestu pēc iespējas mazāk.
Cilvēki, kuri ar plašām pilnvarām pārvalda Latvijai piederošo 51% akciju vairākumu, neizmantoja savas tiesības sasaukt īpašnieku sapulci, lai apturētu tarifu izmaiņu projektu, kas vairakkārt no 1998.gada novembra publicēts lielākajās avīzēs.
Pieņemt tarifus šādā redakcijā nozīmē izteikt atbalstu Latvijas valsts realizētajai politikai «Lattelekom» uzņēmumā.
Taču, kā zināms, Latvijai piederošās «Lattelekom» akcijas atdotas straujai privatizācijai, un tāpēc uzņēmuma pārvalde jau ir uzticēta Privatizācijas aģentūrai. No šā uzņēmuma Latvijas valsts jau tuvākajā laikā, ja ātrās privatizācijas projekts realizēsies, iegūs tikai tik, cik ir iespējams iegūt par akciju kontrolpaketes pārdošanu.
Ja uzņēmuma konkurētspēja uzlabojas un tiek prognozēts lielāks ienākumu un peļņas līmenis (tarifi ir palielināti), tad tas neapšaubāmi palielina akciju vērtību, un tie, kuri vēlējās privatizēt «Lattelekom» valsts daļu, pēc 6. janvāra Tarifu padomes lēmuma nevarēs to izdarīt «par sviestmaizi».
Savukārt, ja «Lattelekom» valsts daļa netiks privatizēta, tad brīdī, kad uzņēmums sāks maksāt dividendes, Latvijas valsts saņems 51 % no tām, un, ja 6. janvāra lēmuma dēļ «Lattelekom» peļņa ievērojami pieaugs, šo peļņu saņems Latvijas valsts.
Savukārt, ja kāds meklē korupciju, tad viņš jau labi sapratis, ka tas, kurš vēlas privatizēt nepārdoto 51% «Lattelekom» akciju «par sviestmaizi», šādu iemeslu dēļ ir ieinteresēts finansēt jebkura veida darbības:
1)līdz pirkuma brīdim pasliktināt «Lattelekom» finanses, lai tarifu pieaugums būtu mazāks par inflācijas pieaugumu un vienlaicīgi kavētu «Lattelekom» modernizāciju;
2) lai katrs potenciāls akciju pircējs saprastu, ka «Lattelekom» ir Latvijas nemīlulis, un tāpēc nepirktu akcijas drīzajā «Lattelekom» valsts daļas privatizācijā.
Veicot šādu uzdevumu, vislabāk uzdoties par trūcīgo un grūtdieņu aizstāvi. Savukārt dažs labs arodbiedrību līderis, iespējams, nemaz nenojauš, ka viņa patiesā vēlme aizstāvēt darba tautas intereses tiek izmantota, lai, pērkot «Lattelekom» valsts daļu, samaksātu desmitus, ja ne simts miljonu latu mazāk.
