1918. gada 18. novembrī, proklamējot Latvijas Republikas neatkarību, Tautas padome deklaratīvi noteica arī jaunizveidotās valsts pagaidu robežu. Pēc Brīvības cīņām sākās to iezīmēšana dabā un starpvalstu dokumentu noformēšana. Latvijai bija robeža ar Igauniju, Krieviju, Poliju un Lietuvu, kā arī jūras robeža. Lai apsargātu valsts robežu, 1919. gada 7. novembrī Latvijas armijas virspavēlnieks Jānis Balodis izdeva pavēli izveidot robežsargu priekšnieka posteni un formēt robežsargu vienības, un jau drīz pirmie robežsargi sāka valsts robežas apsardzību.
Lai atzīmētu brīvvalsts robežsargu devumu Latvijas labā, lai pelnīti atzīmētu šodienas robežsargu ieguldījumu valsts drošības sistēmas attīstībā, celtu robežsarga profesijas prestižu sabiedrībā, kā arī paaugstinātu robežsargu motivāciju un nostiprinātu apziņu par valstiski nozīmīgu pienākumu veikšanu, 22. oktobrī Saeima nolēma, ka 7. novembris atzīmējams kā Robežsargu diena.
Arī Jelgavā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas dien robežsargi. Sākotnēji kā Jelgavas robežsargu brigāde, vēlāk Jelgavas pārvalde, bet šobrīd kā Zemgales II kategorijas dienests. Laikiem mainoties, mainījušies arī robežsargu formas tērpi, pakļautība, uzdevumi. Robežsargu skaits, salīdzinot ar laiku, pirms Latvija iestājās ES un pievienojās Šengenas līgumam, krietni sarucis, tomēr vairāki darbinieki dienestā ir no pašiem pirmsākumiem. Pašlaik robežsargi Zemgalē veic ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās un tranzīta nosacījumu izpildes kontroli, cīnās ar nelegālo imigrāciju un nodarbinātību, kā arī veic virkni citu svarīgu uzdevumu. 4. maijā robežsargi piedalījās Neatkarības atjaunošanas parādē Jelgavā, bet pēc dažām dienām robežsargi, starp kuriem būs arī vairāki Zemgales vīri, piedalīsies Lāčplēša dienas parādē pie Brīvības pieminekļa.
Vēlos apsveikt tagadējos un bijušos robežsargus profesionālajos svētkos, pateikties viņu ģimenes locekļiem un vēlēt veiksmi turpmākajā dienestā. Gods kalpot Latvijai! ◆
Vidmants Rinkuns
Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieks
