Trīs draugi Kārlis Dandzbergs, Andris Karičkins un Edgars Brīvkalns Glūdas pagastā veido piedzīvojumu un iedvesmas vietu “Nākotnes parks”. Lai arī labiekārtošanas darbi vēl rit pilnā sparā, interesentiem ir iespēja pieteikt ekskursijas vienas mājsaimniecības vai ģimenes lokā, kas tiks uzņemtas, ievērojot visus valstī noteiktos drošības pasākumus.
Draudzība un ģimene
“Nākotnes parks” izvietojies bijušajā kolhoza teritorijā, tā platība ir vairāk nekā 50 hektāru, no kuriem lielākā daļa ir ražīga lauksaimniecības zeme, kas tiek iznomāta lauksaimniecībai. Aptuveni 15 hektāros atrodas dažāda veida objekti, tostarp helikopteru lidlauks, plašs ābeļdārzs un ēkas, kurās ierīkota seno lietu krātuve un meistardarbnīca. Turpat aplūkojama arī iespaidīga retro motokolekcija, kā arī iekārtotas neparastas nakšņošanas un lieliskas brīvā laika pavadīšanas iespējas.
Viens no jaunās tūrisma vietas saimniekiem Andris Karičkins stāsta, ka labiekārtošanas darbi sākušies tikai pirms gada, līdz ar pirmajiem “kovid” ierobežojumiem. Taču ideja dzimusi jau agrāk. “Pirms četriem gadiem es biju pabeidzis restaurēt auto, ko gribēju uzdāvināt tēvam. Svinot vārda dienu, draugam stāstīju, ka šis process man ļoti patika, un viņam ienāca prātā, ka man piestāvētu nodarboties ar industriālo dizainu un veidot interjerus. Tā es sāku meklēt dažādas vecas lietas un tās atjaunot. Vēlāk radās ideja par retro ciematiņu laukos, sākotnēji domāju to veidot Jūrmalas pusē. Taču, kad parādījās iespēja darboties Nākotnē, sākām palēnām rosīties, iemīlējām vietu un izlēmām retro kolekciju veidot tur,” ar sākotni iepazīstina Andris, kurš trīs draugu vārdā labprāt piekrita pastāstīt vairāk par topošo tūrisma objektu.
“Nākotnes parka” veidotāji ir jaunu cilvēku komanda, kas darbojas līdzīgi kā ģimenes uzņēmums, katrs attīsta savas stiprās puses un labprāt darbojas kopā. Andris atjauno senlietas un mototehniku, Kārļa stiprā puse un interese ir tūrisms, ko viņš mācās papildus, un vienlaikus arī vada draugu izveidotus apartamentus Rīgā, Valdemāra ielā. Savukārt Edgars vairāk atbild par administratīvo daļu. Trīs draugu sākotnējā aizraušanās strauji pāraugusi mīlestībā pret šo vietu, cilvēkiem, vēsturi un nākotni. Katrs šeit ieliek savu izdomu, sirdi un, protams, lielu darbu, kura rezultātus var manīt ik uz soļa.
Jautāts par vērtībām, kas draugus saista, Andris atbild, ka pirmā un galvenā vērtība ir ģimene: “Mans sievastēvs ir uzņēmējs ar daudzu gadu pieredzi, viņš mūs konsultē un saka, ka ir vērtīgi uzņēmumu veidot kā ģimeni. Arī visus nomniekus uztveram kā savējos, mazā kolektīvā, ģimenes biznesā visi dara visu un palīdz ar to, ko var palīdzēt. Esam jauni cilvēki ar jaunām idejām un lielu enerģiju! Mūs saista arī vēlme saglabāt ģimenes mantojumu. Bieži vien laukos, kad nomirst vecvecāki, bērni izvāc ārā visas vecās mantas, ieliek laminātu, krāsojamās tapetes un platekrāna televizoru – lietas, kuru mūžs ir diezgan limitēts. Tādēļ ar savu piemēru gribam cilvēkus aicināt vairāk padomāt par to.”
Saglabāt vērtības
Vienā no teritorijā esošajiem objektiem tiek iekārtota meistarotava “Laika mašīna” jeb aktīva darbnīca un muzejs, kurā tiek integrētas savāktās un atdzīvinātās retro lietas. Pirmspadomju un padomju laika sadzīves priekšmeti, ražošanas darbarīki un darbagaldi, mehānismi, rūpnieciskās lampas, svari un pat 20. gadsimta sākuma frizētavas aprīkojums – tā ir tikai daļa no senlietām, kuras var apskatīt seno lietu krātuvē.
Gan ābeļdārzā, gan dažādās vietās saimniecībā ir izstādītas mantas un ierīces, kas atrastas, iemainītas vai uzdāvinātas. Andris zina stāstīt, ka teju aiz katras senlietas slēpjas kāds stāsts un to vērtība nereti netiek pienācīgi novērtēta: “Kad vācu vecās lietas, bieži braucu pa lauku mājām, un cilvēki atdeva mantas, piemēram, omas skapi, ragavas vai slēpes, sakot, ka viņiem tās nevajag. Bet es tās redzu kā ģimenes mantojumu, kas jāatjauno, lai parādītu bērniem un mazbērniem, kā tās lietas ir mainījušās. Man šķiet vērtīgi restaurēt meitai ragaviņas, ar kurām reiz brauca viņas vecmāmiņa.”
Būtiski, ka atjaunotais tiek integrēts un izmantots saimniecībā, piemēram, restaurētie skapji izvietoti moduļu mājiņās, kas tiks izīrētas atpūtniekiem. Andris ir pamanījis, ka mēbeles un ierīces, kas top mūsdienās, nereti stipri atpaliek no 30. vai 50. gados ražotajām. “Senajās lietās ir ielikta stiprība. Kad tās ražoja, nedomāja par garantijas laiku, visu veidoja tā, lai tas kalpotu mūžam. Mūsdienās tiek saražots pārāk daudz, veidojas pārprodukcija,” viņš teic un precizē, ka pēc izglītības nav dizainers vai restaurators, taču mīlestību uz senām lietām mantojis no sava tēva, kurš ir inženieris un pats vienmēr visu ir varējis salabot.
Seno lietu krātuvē “Laika mašīna” var aplūkot arī iespaidīgu industriālās vintāžas un retro moto-kolekciju. To veido vairāk nekā 40 tehnikas vienību – mopēdi, motocikli, minimokiki, velosipēdi un cita vecā tehnika. Kolekcijā ir apskatāmi gandrīz visi Rīgas motorūpnīcas “Sarkanā zvaigzne” sērijveida braucamie, kā arī vairāki ekskluzīvi čehu mopēdi. Jau drīzumā teritorijā varēs aplūkot arī dažus padomju laika auto. Lai pienācīgi izvietotu ekspozīciju, tiek atjaunota kūts ēka, taču pagaidām kolekcija ir integrēta vidē dažādās vietās, un kolekcionārs sola, ka ar kādu no eksponātiem varēšot arī izbraukt.
Ābeles un spārni
Aptuveni septiņus hektārus “Nākotnes parka” aizņem ābeļdārzs “Ābeles un bites”, kas veidots pirms 70 gadiem. “Kad ieraudzījām, ka īpašumā ir ābeļdārzs, saskatījām tur lielu tūrisma potenciālu. Dārznieki mums teica, ka dārzu būs grūti saglābt un drīzāk viss jāveido no jauna, bet mēs to ideju nekādi nevarējām pieņemt. Ņemoties ar vecām lietām, jau esam iemācījušies, ka vienmēr kaut ko iespējams atjaunot un integrēt atpakaļ vidē, lai veidotos pārstrādes cikls. Tas ir ļoti būtiski,” uzsver A.Karičkins. Tādēļ tur, kur cits vairs neredz iespēju, puiši saskata potenciālu un pamazām dārzā ierīko gājēju taciņas, rotaļu laukumu bērniem, dažādas nojumes, atpūtas zonas, pirti un vairākas vietas nakšņošanai. Ābeļdārzā varēs doties pastaigās un iepazīt dabas daudzveidību, kā arī rīkot piknikus, svinības, fotosesijas, koncertus, mākslas plenērus un citus pasākumus, izbaudot visas piedzīvojumu un iedvesmas vietas sniegtās iespējas. Plānots organizēt arī velosipēdu nomu, lai viesi var apmeklēt citus vietējos tūrisma objektus, piemēram, netālo strausu fermu.
Ja vien tas saskanēs ar epidemioloģiskās drošības prasībām, jau šovasar interesenti tiks aicināti uz atraktīvu tūrisma sezonu. “Nākotnes parkā” tiek plānotas vitrāžu meistardarbnīcas, kas solās būt aizraujošs pasākums visai ģimenei, jautrs izaicinājums vecpuišu un vecmeitu ballītēm vai saliedējoša aktivitāte kolēģiem. Pieredzējuša vitrāžista vadībā katrs varēs izgatavot stikla vēja zvanus, kausēta stikla piekariņu vai stilīgu piespraudi. “Latvijā vitrāžistu ir ļoti maz, tādēļ arī meistariem ir interesanti iepazīstināt ar savām prasmēm, jo ir pagrūti atrast palīgus vai cilvēkus, ar kuriem dalīties savās zināšanās. Varbūt viens no simts vai pat tūkstoša apmeklētājiem varētu gribēt kļūt par palīgu un apgūt šo arodu,” skaidro Andris.
Arī helikopteru lidlauks “Future Wings” ietilpst “Nākotnes parka” apskates objektos. Šis ir viens no nedaudzajiem helikopteru apkopes centriem Latvijā, kur piezemējas lidaparāti no Baltijas un pat visas pasaules. “Helikopteru apkalpošanas stacija ir vieta, kur mums diezgan regulāri sanāk iekļūt, taču mēs negarantējam, ka tas var notikt katru dienu. Mehāniķu darba process ir ļoti akurāts, tas prasa lielu precizitāti un koncentrēšanos, tādēļ ir momenti, kad angārā nevar iekļūt. Taču ir arī situācijas, kad kāds kaut ko testē, tad iespējams vērot, kā “putniņi” lido debesīs, bieži vien tie paceļas un nolaižas, un var gadīties, ka pilots kādu ciemiņu arī izvizina,” cerību pauž Andris.
Jāpiezīmē, ka salīdzinājumā ar lidmašīnām helikopteri spēj pacelties un piezemēties pilnībā vertikāli un ne tikai lidot uz priekšu, bet arī veikt manevrus atpakaļ un uz sāniem. Tādēļ tiem, kas patiesi interesējas par šiem lidaparātiem, iespēja iekļūt “Future Wings” objektā noteikti radīs īpašu piedzīvojuma sajūtu.
Ekskursijas jau tagad
“Mēs saprotam, ka parkā vēl ilgi viss līdz galam nebūs gatavs, taču saprotam, ka cilvēki ir izslāpuši ieraudzīt kaut ko jaunu, apskatīt interesantus objektus,” Andris pamato ideju atvērt parku apmeklētājiem laikā, kad vēl jāievēro pulcēšanās ierobežojumi un pašiem vēl darba pilnas rokas. “Sākotnēji tas netika plānots kā tūrisma objekts, ievērojām, ka partneriem, atbraucot uz tikšanos, pie mums ļoti patika un viņi ieradās vēl un vēl. Gribam, lai pie mums brauc ciemiņi un izbauda to pašu, ko mēs baudām katru dienu. Teritorija un saimniecība ir liela, viss notiek tik spraigi, ka katram ir iespēja atrast sev drošu atrašanās vietu. Darbojoties šeit “kovid” laikā, mēs vairāk atslābām, bijām prom no cilvēkiem, visu dienu atradāmies dabā. Tādēļ gribam šādu iespēju sniegt arī citiem,” skaidro viens no parka saimniekiem, solot, ka apmeklētājiem netiks piedāvātas klasiskas un visiem ierastas ekskursijas. Katrs, kurš atbrauks ciemos, varēs sajust īpašo un daudzpusīgo “Nākotnes parka” atmosfēru, atrodot sev piemērotāko atpūtu, piedzīvojumu vai iedvesmu. Apmeklētāji varēs izbaudīt dabas sniegto klusumu un mieru, sastapties ar senām un mūsdienu tehnoloģijām, helikopteriem, inženieriem un cilvēkiem, pie kuriem vērsties pēc padoma restaurācijā. Būs arī iespēja ielūkoties teritorijā esošo “Milzu!” un “Dabas dots” bioloģisko un inovatīvo produktu ražotņu darba procesā un degustēt pilngraudu pārslas, tējas un dzērienus.
Jau šobrīd ābeļdārzā ir izveidotas pāris vietas, kur varēs palikt ābeļu ziedēšanas laikā un arī vēlāk. “Tā ir miera oāze, pilnīgs miers un klusums, tādēļ vēlamies uzlikt vēl pāris mājiņas un objektus, kur viesiem atpūsties un nakšņot. Tikko pārtaisījām vienu 60. gadu dzīvojamo auto. No ārpuses tas ir autentisks, kāds bijis, iekšpusē ideāli tīrs un kārtīgs, lai tur varētu palikt jebkurš cilvēks, kurš pieradis pie urbānās, modernās un komfortablās vides. Sanāca tik labi, ka vēlamies uztaisīt vēl,” iecerēs dalās Andris.
“Nākotnes parka” saimnieki plāno nopietni pievērsties otrreizējai pārstrādei, kā arī izmantot zaļo enerģiju. Vienu no ražotnēm paredzēts uzlabot, lai tā varētu darboties, izmantojot saules enerģiju. Savukārt vecajos mūros iecerēts izveidot nelielu tirgus vietu. Kāds no arhitektiem pastāstījis, ka līdzīgā būvē Itālijā ir ierīkots pašapkalpošanās tirdziņš, kur zemniekiem atvest sevis izaudzētus augļus, dārzeņus un ogas, lai cilvēki varētu atbraukt un iegādāties nepieciešamo. Kopā ar auto entuziastu komandu radusies arī ideja par brīvdabas kino, kur, iespējams, jau šovasar vakaros varēs sabraukt ar auto, lai zem naksnīgām debesīm baudītu filmas. “Domājam, ka pirmo kārtu finišēsim jau jūnija beigās, taču mums ir vēl virkne projektu, un rosība notiks. Tādēļ šajā laikā, kad ārā jau ir silts un spīd saulīte, aicinām braukt pie mums ciemos un apskatīt arī procesu kāda rezultāta starpposmā,” aicina Andris, atgādinot, ka visas viesošanās iepriekš ir jāpiesaka pa tālruni 25713949.
