Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – 1780. gadā būvētā Abgunstes muižas ēka, kas atrodas Zaļenieku pagasta nomalē ap trīs kilometrus no Tērvetes šosejas, – ar savu cēlumu piesaista garāmbraucēju uzmanību, taču nekādi sabiedriski pasākumi tur nenotiek. Acīmredzamu attīstību muiža nav piedzīvojusi gadiem, tās īpašnieks akciju sabiedrības «Latvijas zoovetapgāde» padomes priekšsēdētājs Aldis Taurītis ieilgušo panīkumu skaidro ar nonākšanu finanšu grūtībās, kuras gan sākušās tikai nesen.
«Muiža ieķīlāta bankā, un mana līdz mākslīgai maksātnespējai novestā uzņēmuma konti slēgti. Šis ir pirmais gads, kad muižā neesmu ieguldījis nekādus līdzekļus, nav pat nopļauta zāle,» atzīst īpašnieks A.Taurītis. Viņš ir optimistiski noskaņots, ka vinnēs tiesu, atkal tiks uz «zaļa zara», taču konkrētu ieceru un darbu plānu Abgunstē viņam nav. Ieguldīti tūkstoši, vajadzētu miljonuAbgunstes muižu ar divām ēkām – arhitektūras pieminekļiem – un 6,8 hektāru parku A.Taurītis iegādājās 2003. gadā. Mērķis bijis ierīkot tur tūrisma un rehabilitācijas centru. Pēc viņa domām, dzīvojamajā ēkā varot izguldīt 30 – 50 viesu, tas varētu dot darbu 15 – 20 Zaļenieku iedzīvotājiem. 2005. gadā A.Taurītis pieteicās ES atbalsta saņemšanai atjaunošanas darbiem 1,2 miljonu latu apmērā, taču to nedabūja. Muižas vērtība tiek lēsta 231 tūkstoša latu apmērā. Paša spēkiem īpašnieks iztīrījis aizaugušo muižas parku, iztīrījis vecos un izracis divus jaunus dīķus, kuros ir ielaistas zivis. Kopsummā tur esot ieguldīti vairāk nekā trīsdesmit tūkstoši latu. Inspektorei nav pretenziju A.Taurītis teic, ka būtu nepieciešams dzīvojamās ēkas skārda jumta remonts, pilnībā jāatjauno muižas kūts (vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis) dakstiņu jumts. Taču kopumā dzīvojamā ēka, kur līdz 1971. gadam atradās skola un vēlāk septiņi dzīvokļi, esot normālā stāvoklī. Pirms dažiem gadiem pat rīkotas kāzas un paša uzņēmuma balles. Muižā arī patlaban dzīvo ģimene, kas uzrauga īpašumu. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektore Gunta Skulte teic, ka A.Taurīša rosība Abgunstes muižā likusies cerīga. Taču tagadējā nespēja apsaimniekot arhitektūras pieminekli esot raksturīga daudziem muižu īpašniekiem. Par pozitīvo piemēru Zemgalē varot minēt tikai Bruknas muižu, kur katoļu baznīca iekārtojusi no atkarībām sirgstošu cilvēku rehabilitācijas centru. «Abgunstes muižā avārijas stāvoklī ir kūts. Taču pretenziju pret Aldi Taurīti inspekcijai nav. Īpašums ir pieskatīts, nekas netiek demolēts,» piebilst G.Skulte.
