Pēdējā laikā arvien aktuālāks kļūst jautājums par abonentmaksām. Tās iekasē gan «Latvijas gāze», gan «Lattelekom», turklāt abiem monopolistiem ir izteikta tendence to palielināt.
Pēdējā laikā arvien aktuālāks kļūst jautājums par abonentmaksām. Tās iekasē gan «Latvijas gāze», gan «Lattelekom», turklāt abiem monopolistiem ir izteikta tendence to palielināt
Sākotnēji jēdziens «abonentmaksa» nozīmēja noteiktu pakalpojumu daudzumu par attiecīgu summu. Dalot maksu par saņemto servisu divās neatkarīgās daļās – abonentmaksā un maksā par saņemtajiem pakalpojumiem pēc skaitītāja – jēdziens «abonentmaksa» kļūst nekonkrēts un vairs nav saistīts ar saņemto pakalpojumu daudzumu. Tādējādi servisa sniedzējs gūst peļņu neatkarīgi no sniegtajiem pakalpojumiem.
Abonentmaksas iekasētāji (Jelgavā tas ir arī ūdensapgādes uzņēmums) to cenšas izskaidrot ar tīkla uzturēšanas izdevumiem, apgalvojot, ka gāzes un ūdens vadi vai telefona tīkli jāapkalpo neatkarīgi no pakalpojumu daudzuma. Taču jebkura tīkla uzturēšanai nepieciešamie izdevumi ir proporcionāli lietošanas intensitātei, respektīvi, pakalpojumu skaitam.
Pašlaik vienu un to pašu abonentmaksu maksā gan pensionārs, gan veikalnieks, bet viņi ūdeni, telefonu un gāzi izmanto nesalīdzināmos apjomos. No tā izriet, ka tīkla uzturēšanas izdevumi netiek sadalīti proporcionāli patēriņam.
Lai par tīklu uzturēšanu vairāk maksā tie, kas tos vairāk lieto! Nedrīkst būt nekādas mistiskas abonentmaksas! Savs vārds ir jāsaka Sadzīves pakalpojumu regulatoram. Ir jāpiespiež monopolistus atteikties no peļņas gūšanas bez noteiktu pakalpojumu sniegšanas.
