1775. gadā ciešā kopsakarā ar vācu apgaismotāju centieniem Jelgavā tika nodibināta Pētera akadēmija (Academia Petrina) – ievērojama sava laika mācību iestāde un pētniecības centrs Latvijā.
1775. gadā ciešā kopsakarā ar vācu apgaismotāju centieniem Jelgavā tika nodibināta Pētera akadēmija (Academia Petrina) – ievērojama sava laika mācību iestāde un pētniecības centrs Latvijā. Atklāšanas dienā hercogs Pēteris Bīrons uzdāvināja akadēmijai 15000 sējumu lielu bibliotēku, bet pēc gada, 1776. gada 15. oktobrī, 36 ārzemēs iegādātus augstus skapjus grāmatu glabāšanai un piešķīra 200 Alberta dālderus gadā bibliotēkas papildināšanai.
Bibliotēkas veidošanu Pēteris Bīrons un viņa tuvinieki sāka jau 1773. gadā, iepērkot privātus vai izsolēs piedāvātus krājumus kā Kurzemē, tā Vācijā. 1776. gada rudenī bibliotēkā atradās ap 15000 sējumu, un tos varēja lietot ne vien akadēmijas mācībspēki un audzēkņi, bet sestdienās arī «visi zinātnes mīļotāji un draugi» (Johansons A. Latvijas kultūras vēsture. 1710-1800). – Stokholma: Daugava, 1976. – 11. lpp.). Akadēmija abonēja laikrakstus no Pēterburgas, Berlīnes, Hamburgas, Kēnigsbergas, Altonas un Leidenas.
1796. gadā tika likvidēta Jelgavas brīvmūrnieku loža, tās bibliotēka pārgāja Pētera akadēmijas īpašumā. Tajā bija ap 10000 sējumu, arī retumi.
Ap 1800. gadu bibliotēkā bija ap 30000 sējumu, tā bija viena no lielākajām bibliotēkām Latvijas teritorijā. Bibliotēkā glabājās daudzi reti izdevumi un 16. – 18. gs. rokraksti. To uzskatīja arī par lielāko skolu bibliotēku Krievijas impērijā. Taču tā nebija pieejama audzēkņiem, kas nāca no citām Krievijas guberņām un nepārvaldīja svešvalodas. Bibliotēkā bija arī literatūra, kuru, pēc reakcionāru domām, nevarēja dot lasīt skolēniem. Tāpēc radās ideja par skolēnu bibliotēkas izveidošanu, galvenokārt no krievu valodā monarhistiskā garā uzrakstītām grāmatām. Taču krievu lasāmā bibliotēka krājās ļoti lēni, 1882. gadā šajā skolēnu bibliotēkā bija tikai 477 grāmatas, Pirmā pasaules kara priekšvakarā – 3934 grāmatas ar 2263 nosaukumiem. 1915. gadā kara apstākļos Jelgavas ģimnāziju evakuēja uz Taganrogu, bibliotēka palika Jelgavā. 1919. gada jūlijā Academia Petrina ēkā izvietojās Bermonta – Avalova karapūļi, 21. novembrī atkāpjoties, tie izlaupīja Jelgavu un nodedzināja Jelgavas pili, reālģimnāziju un ģimnāziju kopā ar slaveno bibliotēku…
1925. gadā reālģimnāzijas bibliotēkā bija ap 8000 grāmatu.
1944. gadā vācu karaspēks atkāpjoties ēku atkal nodedzināja, sadega arī bibliotēka.
(Stradiņš J., Strods H. Jelgavas Pētera akadēmija. – R., 1875.)
